Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē

Laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamo tiesību aktu noteikšana

Laulāto mantiskās attiecības

Laulāto mantiskās attiecības, © Colourbox

Raksts

2019. gada 29. janvārī stājās spēkā divas Eiropas Savienības regulas (Regula 2016/1103 un Regula 2016/1104), kas reglamentē, kuras tiesību normas jāpiemēro, lai noteiktu laulāto mantiskās attiecības un reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas.

Kurās valstīs piemēro jaunās regulas?

Attiecībā uz laulībām vai partnerattiecībām, kas reģistrētas 2019. gada 29. janvārī un vēlāk, tiesas Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā balstās uz Regulu 2016/1103 vai attiecīgi Regulu 2016/1104, lemjot, kuras tiesību normas piemērot, nosakot laulāto mantiskās attiecības un reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas. Valstu saraksts var tikt papildināts. Tiesas citās valstīs šo jautājumu izskata - kā līdz šim – atbilstoši savām starptautisko privāttiesību normām. Attiecībā uz laulībām vai partnerattiecībām, kas reģistrētas līdz 2019. gada 29. janvārim, mantisko attiecību jautājumi visās valstīs, arī iepriekš minētajās, tiek risināti atbilstoši attiecīgās valsts starptautisko privāttiesību normām.

Kāpēc tika pieņemti jaunie tiesību akti?

Ņemot vērā daudzu cilvēku palielināto mobilitāti un pieaugošo gan laulību, gan partnerattiecību skaitu, kas tiek reģistrētas starp dažādu valstu pilsoņiem, kā arī personām ar dubultpilsonību/vairākām pilsonībām, Regulas 2016/1103 un Regulas 2016/1104 mērķis ir paredzēt vienotu kārtību, kuras tiesību normas tiek piemērotas, nosakot laulāto mantiskās attiecības un reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas. Šajā ziņā principā ņem vērā laulāto pirmo kopīgo pastāvīgo dzīvesvietu pēc laulībām.

Kopā ar „Romas III regulu“ (Regula Nr. 1259/2010), kurā ir paredzētas tiesību normas, kas piemērojamas laulības šķiršanai, Regula 2016/1103 un Regula 2016/1104 turpina starptautisko privāttiesību saskaņošanas procesu Eiropas Savienībā.

Līdzīgi kā „Romas III regula“ arī Regula 2016/1103 un Regula 2016/1104 paredz sekmēt iespēju izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Laulātie un personas, kuras ir reģistrējušas partnerattiecības, var pašas noteikt mantiskās attiecības reglamentējošās tiesību normas. Šajā ziņā laulātie/partneri tostarp var izraudzīties piemērojamās tiesības, pamatojoties uz viena laulātā valstspiederību tiesību izvēles brīdī.

Kāpēc ir svarīgi zināt par šīm regulām?

Ja laulātie vai personas, kuras ir reģistrējušas partnerattiecības, nav izdarījušas piemērojamo tiesību izvēli, viņu mantiskām attiecībām piemēro tās valsts tiesību normas, kurā šīm personām ir vai ir bijusi pirmā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta pēc laulībām, turklāt tas principā ir neatgriezeniski. Tā var būt arī valsts, kas nav ES dalībvalsts.

Info

Piemērs: Pārim, kas reģistrē laulību Vācijā, uzreiz pēc tam pārceļas uz dzīvi Krievijā un vēlāk grib šķirt laulību Francijā, laulība tiek šķirta, piemērojot Krievijas mantisko attiecību normas, ja attiecībā uz mantiskajām attiecībām nav tikusi veikta piemērojamo tiesību izvēle. Ja laulība tiek šķirta valstī, kurā nepiemēro Regulu 2016/1103, piemērojamās tiesību normas nosaka, pamatojoties uz šīs valsts starptautiskajām privāttiesībām, tas nozīmē, ka šajā gadījumā atkal varētu tikt piemērotas Vācijas tiesību normas.

Ko nozīmē „piemērojamās mantisko attiecību normas“?

Zīmogs uz šķiršanās dokumentiem
Zīmogs uz šķiršanās dokumentiem © picturedesk.com

Regulu piemēro laulāto mantiskām attiecībām un visiem to civiltiesiskiem aspektiem, kas skar gan laulāto mantas pārvaldīšanu ikdienā, gan mantisko attiecību izbeigšanu, it īpaši, kas saistīta ar pāra šķiršanos. Mantisko attiecību noteikšanai var būt nozīme arī mantojuma tiesību kontekstā.

Ko uzskata par pastāvīgo dzīvesvietu?

Pastāvīgā dzīvesvieta personai ir tur, kur tā attiecīgajos apstākļos uzturas un kas liecina par to, ka persona šajā vietā vai teritorijā neatrodas tikai īslaicīgi. Tas tiek noteikts, balstoties uz faktisko apstākļu izvērtējumu, kur atrodas attiecīgās personas galvenie sociālie kontakti, it īpaši ģimenes un profesionālajā ziņā. Par uzturēšanos, kas nav tikai īslaicīga, sistemātiski uzskata jau sākotnēji plānotu hronoloģiski saistītu uzturēšanos, ilgāku par sešiem mēnešiem. Īslaicīgi pārtraukumi netiek ņemti vērā. Tas attiecas arī uz personām, kuras darba devējs norīko darbā ārvalstīs uz noteiktu laiku, kas pārsniedz sešu mēnešu termiņu.

Kas jāņem vērā, veicot piemērojamo tiesību normu izvēli?

Laulātajiem vai topošiem laulātajiem kopš 2019. gada 29. janvāra ir iespēja veikt piemērojamo tiesību aktu izvēli, izvēloties pastāvīgās dzīvesvietas vai viena vai abu laulāto valstspiederības, kāda tā ir izvēles veikšanas brīdī, tiesību normas. Tiesību normu izvēli noformē rakstveidā, norādot datumu, un to paraksta abi laulātie. Turklāt elektroniski nosūtīta vienošanās, kuru iespējams iereģistrēt paliekoši, ir pielīdzināma rakstveidā noformētai izvēlei.

Ja dalībvalsts, kurā abiem laulātajiem piemērojamo tiesību izvēles brīdī ir pastāvīgā dzīvesvieta, ir paredzējusi papildu noteikumus attiecībā uz vienošanās par laulāto mantiskajām attiecībām formu, ir piemērojamas stingrākās formas prasības. Tā tas ir Vācijā, tādēļ Vācijā ir jāvēršas pie notāra, lai sagatavotu notariālu aktu par izdarīto tiesību izvēli.

Ja abiem laulātajiem pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās dalībvalstīs, ir pietiekami, ja tiek ievērotas vienā dalībvalstī spēkā esošie noteikumi attiecībā uz vienošanās formu. Ja tikai viens laulātais pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī un tajā ir paredzēti papildu noteikumi attiecībā uz vienošanās formu, ir jāpiemēro šie noteikumi. Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz vienošanos par laulāto mantiskajām attiecībām.

Uz sākumu