Cienījamā ministres kundze, Godātais ministra kungs,

Godātais Domes priekšsēdētāja kungs,

Godātais parlamentārais sekretāra kungs,

Ekselences, godātie kolēģi,

Dāmas un kungi!

Vācijas Vienības diena mums, vāciešiem, tāpat kā pirms 35 gadiem, ir prieka pilna diena. 1990. gada 3. oktobrī tika pielikts punkts Vācijas dalījumam. Šis datums simbolizē mūsu valsts atkalapvienošanos miera un brīvības gaisotnē. Un, tāpat kā Baltijas ceļš, tas ir brīnumains, cerību pilns Eiropas sašķeltības pārvarēšanas simbols pēc 2. pasaules kara. 

Bez mūsu kaimiņu aktivitātes Centrāleiropā, Austrum- un Ziemeļeiropā, ka arī bez mūsu rietumu partneru atbalsta apvienošanās nekad nebūtu varējusi notikt. Par to mēs esam dziļi pateicīgi.

Vācijas atkalapvienošanās bija iespējama arī tikai tāpēc, ka tā tika balstīta uzticamā Eiropas miera un drošības kārtībā. To nodrošina tādas organizācijas kā NATO, Eiropas Savienība, EDSO un arī Apvienotās Nācijas. Uz šiem pamatiem mēs, eiropieši, varējām veidot savu dzīvi gadu desmitiem ilgi tik miermīlīgi un uz līdzsvaru orientēti, kā Eiropa to savā vēsturē vēl nekad nebija pieredzējusi. To ir vērts atsaukt atmiņā, jo patlaban šī miera kārtība piedzīvo vēl nebijušu spiedienu. Tāpēc mums, vāciešiem, atkalapvienošanās faktam vienmēr jābūt stimulam iestāties par mieru, labklājību un drošību Eiropā un pasaulē. Tāpēc arī mēs atkārtoti kandidējam uz ANO Drošības padomi 2027./28. gadā.

Pagājušais gads atstāja daudzus svarīgus pieturas punktus Vācijas un Latvijas attiecībās:

• Piemēram, drošības jomā – Vācijas gaisa spēki Baltijas gaisa telpas kontroles misijas laikā no Lielvārdes bāzes deva savu ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas drošībā. Mūsu jūras spēki aktīvi gādāja par Baltijas jūras drošību. Vācijas firmas apvieno spēkus ar partneriem no Latvijas, arī šeit, Latvijā, lai stiprinātu un modernizētu Eiropas aizsardzības kapacitāti. Vācijas prezidents Šteinmeiers ar Valsts prezidentu Rinkēviču jūlijā Rīgas ostā kopīgi apmeklēja vācu korveti „Braunschweig“, kas bija pirmā divu valstu prezidentu vizīte uz vācu kara kuģa. Mūsu aktivitātes ir vērstas ilgtermiņa perspektīvā. Par to liecina arī vācu brigādes dislokācija Lietuvā kā ieguldījums Baltijas valstu drošībā. 
• Paplašinājušās ir arī mūsu saimnieciskās attiecības. Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un ieņem 2. vietu investīciju jomā. Tas sasaucas gan ar augsta līmeņa vizītēm, piemēram, neseno Ministru prezidentes Siliņas un ekonomikas ministra Valaiņa Vācijas apmeklējumu, kurā viņus pavadīja vairāk nekā 180 uzņēmēji, gan arī daudzajām vācu uzņēmēju delegācijām, kuras Latvijā meklē inovatīvus, dinamiskus un prognozējamus partnerus. Tas skaidri liecina par “ES ģimenes” locekļa statusa nepārprotamajām priekšrocībām! 
• Euro-Basket piesaistīja daudzus vācu skatītājus, gan šeit, Rīgā, gan arī Vācijā pie televizoru ekrāniem. Mēs jutām līdz gan savai, gan arī Latvijas komandai. Jūsu viesmīlība bija fantastiska! Mēs ļoti priecājāmies par Vācijas prezidenta fotogrāfijām, kurās viņš bija redzams kopā ar Latvijas prezidentu, skatoties vācu komandas finālspēli. 
• Šogad mēs svinējām Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras 30 gadu jubileju, Vācijas-Baltijas Augstskolu biroja 20. jubileju un pirmās Starptautiskās vācu skolas atklāšanu Baltijas valstīs, kas atrodas tieši Rīgā!
• Latvijas skolēniem tika pasniegti 151 Vācu valodas diploms, 54 no tiem bija 2. līmeņa diplomi, kas dod tiesības studēt Vācijā bez papildus vācu valodas eksāmena kārtošanas.
• Sakarā ar vācu valodas apmācības paplašināšanos Latvijas skolās 46 Latvijas skolotāji piedalījās Gētes institūta atbalstītās  tālākizglītības programmās.
• Latvijas Universitātē tika atklāts starpdisciplinārais Vācijas pētījumu centrs, kas simbolizē neskaitāmos sadarbības projektus zinātnes jomā starp Vācijas un Latvijas universitātēm, kā arī aptuveni 800 vācu studentus Latvijas augstskolās.
• Mana lielā zvaigžņu stunda bija Marģera Vestermaņa 100. dzimšanas dienas svinības, kad es jubilāram varēju nodot mūsu federālā prezidenta laimes vēlējumus, klātesot daudziem atmiņu kultūras līdzgaitniekiem no Vācijas. Dažiem no Jums varbūt arī būs līdzīgas izjūtas, domājot par viņa darbu kā stipru klinti bangojošā jūrā, jo ar savu darbību viņš apliecina, ka arī vistumšākajos laikos mēs varam turēties pie labā.

Godātie viesi, es domāju, ka Vācijas un Latvijas attiecības ir izcilas. Mūsu sadarbības saiknes kļūst arvien daudzveidīgākas un stiprākas. Tā ir mūsu ciešās sasaistes izpausme – politikā, drošībā, ekonomikā un it īpaši kultūrā.

Tā ir arī mūsu pieaugošās uzticības, kā arī respektā un solidaritātē balstītas partnerības izpausme. Ņemot vērā iepriekšējo vēsturi, pagājušo 35 gadu procesi nekādā gadījumā nav pašsaprotami. Mēs par to esam pateicīgi un dziļi gandarīti. Īpaši lielu paldies es te gribētu teikt visiem cilvēkiem Latvijā un Vācijā, kuri ar lielu atdevi diendienā ir devuši katrs savu artavu.

Atļaujiet man pieminēt arī to, kas aizkustina daudzus vācu viesus Latvijā – Jūsu veikums pagājušajos trīsdesmit piecos gados, šī neatkarīgā, suverēnā Latvijas valsts, Jūsu demokrātija, kas balstās ES un NATO, Jūsu atvērtā, brīvā sabiedrība, brīvā tirgus ekonomika,- par to Jums pienākas respekts un atzinība. Mēs esam pateicīgi, ka divpusējās attiecībās mēs varējām būt šī procesa sastāvdaļa. Procesa, no kura dinamikas un mērķtiecīguma mācīties var arī mana valsts.  Tas ir dārgums, kas jāsaglabā un jāstiprina. Ar kuru Jūs pamatoti varat lepoties. 

Tas pats attiecas arī uz mūsu Eiropas Savienību. Šodien mēs saprotam labāk nekā jebkad, ka mēs kā eiropieši varam būt nozīmīgi tikai tad, ja pretī ģeopolitiskajām izmainām mēs stāsimies kopīgi. Šogad ir iekustināti svarīgi procesi, kas nāk par labu Eiropas Savienībai un līdz ar to arī dalībvalstīm. Mūsu aizsardzības spēju stiprināšana, piemēram ar SAFE instrumentu, un mūsu konkurētspējas stiprināšana ir divi galvenie pīlāri, kad ir runa par Eiropas lomu un nozīmi pasaulē.

Vācija ir spērusi būtisku soļus šajā virzienā. Pieņemdami konstitucionālos grozījumus, mēs esam radījuši priekšnoteikumus, lai ātri un būtiski tagad paplašinātu savas aizsardzības spējas un īstenotu elementārus infrastruktūras plānus. Tās ir investīcijas brīvībā un labklājībā, Vācijā un Eiropā. 

Latvija visās jomās ir mūsu ciešs partneris un svarīgs komandas spēlētājs. Jūs tik daudzās nozarēs rādāt labu piemēru, kaut arī noteikti ne viss padodas viegli. Jūsu izlēmība, izdoma un radošums ir iespaidīgas. No Jums varam mācīties arī noturības un digitalizācijas jautājumos.

Cienījamie viesi, situācija ir nopietna. Krievija pārskatāmā nākotnē ir un paliek Eiropas miera lielākais apdraudējums. Par to liecina jau briesmīgais iebrukuma karš Ukrainā vien, kuru Ukraina nekādā veidā nav izprovocējusi. Kopā ar mūsu Eiropas un starptautiskajiem sabiedrotajiem mēs turpinām izlēmīgi būt plecu pie pleca ar Ukrainu. Mēs nepārtrauksim ar visiem spēkiem atbalstīt Ukrainu tās drosmīgajā aizsardzības cīņā pret krievu agresoru. 

Krievijas apdraudējuma un citu globālo izaicinājumu dēļ jāņem vērā, ka mūsu iespēja ir Eiropa. Bet tā nerodas pati no sevis. 

Mums visiem ir jādod savs ieguldījums un vislabākajā iespējamajā veidā jāizmanto savi tīkli, lai sadarbotos un rastu risinājumus. Es esmu optimistiska, ka mums Rīgā, arī Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē vai Daugavpilī un citviet Latvijā izdosies dot savu ieguldījumu. ES ir un paliek mūsu visu brīvības un pašnoteikšanās iespēja – strādāsim kopā! 

Mīļie viesi, šogad mēs Jūs ielūdzām Tallinas kvartālā, jo mēs gribētu Vācijas Vienības dienu nosvinēt plašāk, iedzīvotāju svētku tradīcijā:

Gētes institūts Rīgā, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera, Rīgas Starptautiskā vācu skola, Konrāda Adenauera fonds un Fridriha Ēberta fonds, tāpat kā Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests, Vācu skolu sistēmas ārvalstīs centrs, kā arī Baltijas-Vācijas augstskolu birojs vēlas dot Jums ieskatu savā darbā Latvijā.

Bez tam šoreiz mēs gribam Jums parādīt Vāciju pavisam no citas puses. Pēc pieņemšanas laipni lūdzam Jūs doties uz blakus zāli, lai izbaudītu mūsu Berlīnes klubu nakti, kur Jūs sagaidīs džeza, popa, roka un, vēlāk naktī, arī vācu-latviešu reiva scēnas mikslis, piedaloties abu valstu māksliniekiem.

Par oficiālās pieņemšanas īpašo muzikālo priekšnesumu mēs pateicamies Jelgavas 4. vidusskolai. Šīs skolas skolēni mūs dziļi iespaidoja aprīlī, kad tur viesojāmies Vācu valodas mēneša ietvaros. Pēc manas runas viņi atskaņos vēl divus skaņdarbus. Sirsnīgs paldies, ka šovakar esat kopā ar mums!

Un tagad es vēlētos pacelt glāzi kopā ar Jums un novēlēt mums visiem brīvu, taisnīgu, vienotu un jo īpaši mierpilnu nākotni!