Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē
Eiropas drošības stiprināšana - ārlietu ministre Annalēna Bērboka apmeklē Baltijas valstis
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka ar saviem amata kolēģiem - Igaunijas ārlietu ministri Evu-Mariju Līmetsu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču., © Janine Schmitz/photothek.de
No 20. līdz 22. aprīlim ārlietu ministre apmeklēs trīs Baltijas valstis - Latviju, Igauniju un Lietuvu. Vizīte šajās dienās neizbēgami ir saistīta ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Šodien ārlietu ministre Bērboka dodas uz Baltijas valstīm. Kā var stiprināt un pielāgot Eiropas drošības arhitektūru, ņemot vērā jauno realitāti - Krievijas agresiju pret Ukrainu? Šī brauciena mērķis ir apmainīties viedokļiem ar Baltijas partneriem par to, ko Krievijas agresijas karš Ukrainā nozīmē Eiropas drošībai.
Vizītes 1. pietura: Latvija
Latvijas galvaspilsētā Rīgā ministrei paredzētas politiskas sarunas, tostarp ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tur notiks arī tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem. Šai sanāksmei (saukta par B3+1) ir gandrīz 30 gadus ilga tradīcija, un kopš 1994. gada tā parasti notiek reizi gadā. Galvenā tēma būs Krievijas uzbrukums Ukrainai. Baltijas valstu iedzīvotājiem Krievijas draudi vienmēr ir bijuši aktuāli, jo šīs valstis smagi cieta Padomju Savienības okupācijas laikā, līdz 1991. gadā tās atguva brīvību. Kopš Krievijas okupācijas Krimā 2014. gadā Rīgas, Viļņas un Tallinas iedzīvotāji ar arvien lielākām bažām raugās pāri savām tiešajām valsts robežām uz kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krieviju.
Sanāksmē ārlietu ministre Annalēna Bērboka uzsvērs - Vācija atbalsta Baltijas valstu iedzīvotājus. NATO klātbūtne šeit tika pastiprināta pēc tam, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai. Vācija jau piecus gadus vada NATO kaujas grupu Lietuvā, kur atrodas vairāk nekā 900 vācu karavīru. Turklāt marta beigās tika izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības spēki. Un Vācija ir gatava alianses aizsardzībā iesaistīties vēl vairāk.
Drošība Eiropā nozīmē arī to, ka Eiropas valstīm ir jāsamazina atkarība no Krievijas energoresursu piegādēm. Tāpēc ārlietu ministre ar Baltijas partneriem apspriedīs arī energoapgādes un atjaunojamo energoresursu tēmu. Īpaši liels potenciāls ir vēja enerģijas izmantošanas paplašināšanā, lai kopīgiem spēkiem sekmētu enerģētikas pāreju un īstenotu to iespējami ātri.
Pirms došanās ceļā ārlietu ministre Bērboka sacīja:
Eiropas kontinentā jau gandrīz astoņas nedēļas notiek karš. Vizītes laikā Baltijas valstīs es vēlos skaidri norādīt, ka Vācija ir ņēmusi vērā jauno realitāti ar visām no tās izrietošajām sekām - mēs apņēmīgi atbalstām Ukrainu tās cīņā par izdzīvošanu gan ar ieročiem,gan ar finansiālu atbalstu un turpmākām stingrām sankcijām pret Putina varas bāzi. Mēs stiprinām savu aizsardzību un sniedzam ieguldījumu mūsu drošības pārorientēšanā Eiropā. Lai mūsu partneri varētu paļauties uz Vāciju.
Aizsardzības jomā mēs varam daudz mācīties no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Jau gadiem ilgi Baltijas valstis ir ieguldījušas līdzekļus energoapgādes drošībā, IT infrastruktūrā, plašsaziņas līdzekļu noturībā un aizsardzības spējās. Jo Baltijas valstīs cilvēki jau gadiem ilgi ar bažām un bažām raugās uz Krieviju. Es vēlos uzmanīgi uzklausīt viņu pieredzi un atziņas.
Vizītes laikā ārlietu ministre tiksies arī ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un apmeklēs NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru. Abos programmas punktos tiks runāts par Krievijas propagandas un dezinformācijas bīstamību un praktiskiem veidiem, kā ar to cīnīties.
Vizītes 2. pietura: Igaunija
Nākamā ceļojuma pietura ir Igaunijas galvaspilsēta Tallina, kur ārlietu ministre ieradīsies ceturtdien. Abas valstis - Igauniju un Vāciju - no 13. gadsimta līdz Otrajam pasaules karam ir vēsturiski cieši saistītas, pateicoties baltvācu klātbūtnei. Arī mūsdienās pastāv liela interese par vācu valodu un kultūru. Pēc angļu valodas vācu valoda ir vispopulārākā svešvaloda skolēnu vidū. Līdztekus politiskajām sarunām, kas ārlietu ministrei notiks ar viņas kolēģi Evu Mariju Līmecu un premjerministri Kaju Kallasu, programmā ir iekļauta arī viedokļu apmaiņa ar Vācijas partnerskolas Tallinas Saksa Gümnaasium skolēniem. Šie jaunieši veido pamatu ne tikai Igaunijas un Vācijas attiecību nākotnei, bet arī stiprai, brīvai un mierīgai Eiropai.
Pēc tam ārlietu ministre apmeklēs Komunisma upuru piemiņas memoriālu. Tā ir piemiņas vieta 75 000 igauņu, kas tika arestēti, deportēti vai nogalināti 51 gadu ilgās padomju okupācijas laikā.
Vizītes 3. pietura: Lietuva
Visbeidzot ārlietu ministre devās uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Līdzās politiskajām sarunām ar Lietuvas prezidentu Gitānu Nausēdu un viņa kolēģi Gabrieliusu Landsberģi ārlietu ministre Bērboka apmeklēs NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu.
Piecus gadus Vācija ir vadījusi NATO paplašinātās klātbūtnes misijas kaujas grupu kā pamatvalsts Ruklas pilsētā Lietuvā. Tas ir daudznacionāls bataljons, kas tika izveidots 2017. gada sākumā. Tajā laikā NATO sāka izvietot karaspēku Polijā un trijās Baltijas valstīs, lai novērstu draudus, ko Krievija radīja pēc Krimas aneksijas un Ukrainas destabilizācijas. Simtiem Vācijas karavīru klātbūtne Ruklā Lietuvas drošībai apliecina - mēs kā NATO kopīgi aizsargāsim mūsu alianses teritoriju.
Šajā kontekstā ārlietu ministre Bēreboka pirms vizītes sākuma uzsvēra:
Nepieciešamības gadījumā mēs aizstāvēsim katru mūsu kopējās alianses teritorijas kvadrātcentimetru. Lietuvā Bundesvērs jau ir uzņēmies vadošo lomu NATO klātbūtnes misijā. Mēs esam gatavi iesaistīties mūsu partneru drošības labā vēl vairāk.