Krievijas uzbrukuma karš Ukrainā ir radījis nebeidzamas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem. Humānā situācija Ukrainā pasliktinās pa stundām. Apvienoto Nāciju Bēgļu palīdzības organizācija rēķinās ar 4 miljoniem bēgļu un aptuveni 8 miljoniem cilvēku, kuriem Krievijas uzbrukuma dēļ nāksies atstāt savas dzīvesvietas un, atrodoties Ukrainā, būs nepieciešama ārkārtas palīdzība.  Līdz šim saskaņā ar Apvienoto Nāciju Bēgļu palīdzības organizācijas sniegtajiem datiem bēgļu gaitās ir devušies aptuveni 368.000 cilvēki.

Lai tagad pēc iespējas ātrāk Ukrainas iedzīvotājiem nodrošinātu medicīnisko palīdzību un drošu pajumti, Vācija pirmām kārtām tūlīt pēc kara sākuma par 5 miljoniem eiro papildināja savu iemaksu Apvienoto Nāciju Ukrainas palīdzības fondā. Šos līdzekļus var izmantot tādas starptautiskās organizācijas kā, piemēram, Apvienoto Nāciju Bēgļu palīdzības organizācija, Pasaules pārtikas programma, un arī vietējās organizācijas, lai nodrošinātu palīdzību uz vietas. Bez tam Vācija Sarkanā krusta starptautiskajai komitejai, kas darbojas Ukrainā un kaimiņvalstīs, īstermiņā piešķīra 10 miljonus eiro.

Apvienotās Nācijas dzīvības glābšanas humānās palīdzības pasākumiem un civiliedzīvotāju aizsardzībai piešķīrušas vēl 20 miljonus eiro. Šis finansējums ir no centrālā palīdzības fonda ārkārtas gadījumiem un to var izmantot visā pasaulē. Vācijas pagājušajā gadā fondā iemaksāja 130 miljonus eiro un tādējādi ir vislielākais fonda donors.

Ieroču un militārā materiāla piegādes

Vācija Ukrainas rīcībā nodos ne tikai nozīmīgu humāno palīdzību, bet arī 1 000 prettanku ieročus un 500 zenītraķetes valsts aizstāvēšanai, kā arī piegādās Ukrainai tik ļoti nepieciešamo degvielu un 14 bruņumašīnas.

Bezprecedenta sankciju pakete, ieskaitot SWIFT

Bez tam Vācija un partneri Eiropā reaģēja, pieņemot apjomīgu bezprecedenta sankciju paketi, kas nozīmē Krievijas nošķiršanu no kapitāla tirgiem, naftas produktu eksporta aizliegumu, nopietnus pasākumus pret Krievijas aviācijas nozari, augsto tehnoloģiju pieejamības ierobežojumus, kā arī sankcijas, kas konkrēti vērstas pret Krievijas prezidentu Putinu, ārlietu ministru Lavrovu un viņus atbalstošo oligarhu sistēmu.  Ir pieņemti lēmumi arī par plašākiem pasākumiem – mērķtiecīgu un funkcionālu SWIFT maksājumu mehānisma izmantošanas ierobežošanu, kā arī pasākumiem, kas vērsti pret Krievijas centrālo banku.

Kara noziegumu dokumentācija

Vācija arī atbalstīs Ukrainas cilvēktiesību aizstāvjus un aktīvistus. Vācija, piemēram, sniegs atbalstu, turpinot darba algas izmaksu tiem, kuri strādā brīvai Ukrainai, arī atrodoties ārvalstīs. Tas it īpaši attiecas arī uz kara noziegumu un pret civiliedzīvotājiem vērstās vardarbības dokumentāciju.  Tam ir jākļūst zināmam un jābūt dokumentētam arī tādēļ, lai pēc tam noziedzniekus sauktu pie atbildības.

Savas Bundestāga uzrunas noslēgumā ārlietu ministre Bērboka vērsās arī pie starptautiskās sabiedrības. Viņa aicināja Ģenerālasamblejas dalībniekus ieņemt konkrētu pozīciju saistībā ar Krievijas izraisīto uzbrukuma karu un starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ārlietu ministre Bērboka teica: „Neviens nevar būt neitrāls, ja pastāv izvēle starp karu un mieru, starp agresoru un bērniem, kas no bumbām slēpjas metro šahtās.“