10% Latvijas iedzīvotājiem (180 455 personām) nav ne Latvijas, ne kādas citas valsts pilsonības. Runa ir par personām bez Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības, kuras dzimušas bijušajā PSRS un reģistrējušās līdz 01.07.1992. pašreizējā Latvijas valsts teritorijā. Šīm personām ir izsniegta Latvijas Republikas nepilsoņa pase („Aliens passport“).
Tiesību aktu, kas attiecas uz ārvalstniekiem, izpratnē nepilsoņi tiek pielīdzināti trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Tomēr pastāvīgā iedzīvotāja statuss nav obligāts un netiek piešķirts personām automātiski, bet gan tikai tādos gadījumos, kad personai ir „Pastāvīgais iedzīvotājs — ES“ juridiskais statuss saskaņā ar Uzturēšanās direktīvas 4. un turpmākajiem pantiem (2003/109/EK ).
Līdz ar to nepilsoņi pastāvīgo uzturēšanās atļauju („Pastāvīgais iedzīvotājs — ES“) saskaņā ar direktīvu 2003/109/EK neiegūst automātiski. Viņi šo statusu var iegūt, izejot procedūru, pēc kuras noslēguma viņiem būs ne tikai Nepilsoņa pase, bet arī tiks izsniegta ES pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Procedūra ir izskaidrota šeit.
Nepilsoņiem ar ES pastāvīgo uzturēšanās atļauju saskaņā ar direktīvu 2003/109/EK („Pastāvīgais iedzīvotājs — ES“) pirms ieceļošanas uz ilgāku laiku par 90 dienām pusgada laikā un/vai darba uzsākšanas vīza nav nepieciešama. Viņi var tūlīt pēc ieceļošanas Vācija doties uz kompetentos imigrācijas pārvaldi un tur iesniegt pieteikumu uzturēšanās atļaujas izsniegšanai.
Tas nozīmē: citos gadījumos nepilsoņi var bez vīzas ceļot visā Šengenas līguma teritorijā līdz 90 dienām pusgada laikā, bet tas attiecas tikai uz biznesa braucieniem un apmeklējumiem, nevis darba uzsākšanu vai arī ilgākas uzturēšanās plāniem. Ja nepilsoņi vēlas strādāt Vācijā vai arī citu iemeslu dēļ uzturēties tur ilgāk, viņiem pirms izbraukšanas no Latvijas ir jāiesniedz dokumenti vīzas un, vajadzības gadījumā, arī darba atļaujas saņemšanai.