Latvijas un Vācijas svarīgāko vēsturisko notikumu pārskats, sākot no 13. gadsimta

• 1201: Brēmenes bīskaps Alberts fon Bukshēvdens (Albert von Buxhoeveden) dibina Rīgu.

• 1202-1237: Zobenbrāļu ordenis

• Pirms 1232: Melngalvju brālības dibināšana

• 1237-1561: Livonijas ordenis – bruņinieku ordenis Vācu ordeņa valsts sastāvā

• 1282: Rīga pievienojas Hanzas savienībai un kļūst par Baltijas jūras tirdzniecības mezglu.

• 1352: Rīgas amatnieki apvienojas ģildēs, kas pulcējas Mazajā Ģildē.

• 1354: Rīgas tirgotāji apvienojas ģildēs, kas pulcējas Lielajā Ģildē.

• 1521/22: Reformācijas sākums Rīgā: Rīga kļūst par pasaulē otro pilsētu, kas pieņem reformāciju.

• 1524: Pirmā latviešu draudze Jēkaba baznīcā. Pirmā lūgšanu grāmata latviešu valodā iespiesta Lībekā, 1525. gadā.

• 1562: Pēdējais Vācu ordeņa mestrs Gothards Ketlers (1517-1587) kļūst par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu.

• 1642-1682: Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers.

• 1685: Pirmais Bībeles tulkojums latviešu valodā; tulkojis luterāņu mācītājs Ernests Gliks (Ernst Glück, 1654-1705)

• 1737: Ernests Johans Bīrons (Ernst Johann von Biron, 1690-1772) ievēlēts par Kurzemes hercogu; Kurzemes galvaspilsēta ir Jelgava. Rundālē, Jelgavas pilī un Mežotnē ir hercoga rezidences.

• 1783: I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki Rīgā

• 1915: Vācijas armija iekaro Vidzemi un Igauniju, frontes līnija divus gadus noturas pie Daugavas.

• 1917: Vācijas armija iekaro Rīgu

• 1918. gada 11. novembris: Kompjeņas pamiera līgums

• 1918. gada 18. novembris: Latvijas Republikas pasludināšana Rīgā

• 1918. gada 25. novembris: Vācijas Reiha ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs informē Ministru prezidentu Ulmani par de facto atzīšanu no Vācijas ķeizaristes puses.

• 1919. gada 28. jūnijs: Versaļas mierlīgums

• 1919. gada 25. novembris: Latvija formāli piesaka karu Vācijai

• 1920. gada 15. jūlijs: Latvijas un Vācijas mierlīgums ar Pagaidu līgumu par sakaru nodibināšanu starp Vāciju un Latviju

• 1920. gada 11. augusts: Rīgas mierlīgums starp Latviju un Padomju Krieviju

• 1920. gada 8. oktobris: Stājas spēkā Pagaidu līgums par sakaru nodibināšanu starp Vāciju un Latviju.

• 1921. gada 26. janvāris: Sabiedroto Augstākā padome atzīst Latvijas Republiku de jure.

• 1921. gada 1. februāris: Vācija atzīst Latvijas Republiku de jure.

• 1939. gada 23. augusts: Hitlera-Staļina pakta (saukts arī par Molotova-Ribentropa paktu) parakstīšana. Paktam ir slepens papildprotokols, kurā Baltijas valstis tiek iekļautas PSRS interešu sfērā.

• 1939. gada 7. novembris: Vācbaltiešu „repatriācijas“ iesākums

• 1940. gada 17. jūnijs: PSRS karaspēks okupē Latviju

• 1940. gada 5. augusts: PSRS anektē Latviju, to pārdēvējot par „Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku“.

• 1941. gada janvāris/marts: otrs vācbaltiešu „repatriācijas“ vilnis

• 1941. gada 22. jūnijs: Vācijas karaspēks ienāk Latvijā, Vācijas okupācijas sākums.

• 1944. gada 13. oktobris: PSRS karaspēks atkārtoti ienāk Rīgā.

• „Kurzemes cietoksnis“ līdz 1945. gada 8. maijam

• 1945-1990. gads: otrs PSRS okupācijas laiks

• 1951. gada augusts: Vācijas Federatīvā Republika paziņo, ka Baltijas valstis ir okupētas, un Padomju Savienība ir agresors.

• 1953. gada 29. aprīlis: Vācijas Ārlietu ministrijas vēstulē tiesu instancēm Berlīnē tiek konstatēts, ka Latvija turpina pastāvēt kā valsts un tās aneksija netiek atzīta.

• 1970. gada 27. augusts: Vācijas Ārlietu ministrijas paziņojums: „Vācijas Federatīvā Republika nav mainījusi savu vispārzināmo nostāju Baltijas valstu jautājumā.“

• 1987. gada 14. jūnijs: notiek pirmā politiskā demonstrācija pie Brīvības pieminekļa Rīgā, pieminot 1941. gada masu deportācijas.

• 1988. gads: opozīcijā esoši reformu spēki Igaunijā un Latvijā nodibina Tautas frontes, kā arī Lietuvā brīvības kustību „Sajūdis“ – pirmās neatkarīgās politiskās kustības PSRS teritorijā.

• 1989. gada 19. augusts: t.s. Paneiropas piknika laikā apmēram 700 VDR pilsoņi spontāni aizbēg uz Rietumiem, šķērsojot Ungārijas un Austrijas robežu. Drīz pēc tam Ungārija apsola atvērt savu robežu bēgļiem no VDR; šo solījumu tā izpilda naktī uz 11. septembri. Līdz oktobra beigām ap 50 000 cilvēku šādā veidā nokļūst Rietumvācijā.

• 1989. gada 23. augusts: vairāk nekā divi miljoni cilvēku no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai izveido Baltijas ceļu – vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi cauri Baltijas valstīm.

• 1989. gada 4. septembris: Leipcigā kādā pirmdienā vairāk nekā 1 000 cilvēku sapulcējas Nikolaja baznīcas priekšā, citastarp pieprasīdami ceļošanas brīvību. Iesākas pirmdienu demonstrācijas.

• 1989. gada 9. novembris: pēc 28 gadiem, diviem mēnešiem un 28 dienām krīt Berlīnes mūris.

• 1989. gada 24. decembris: PSRS Tautas deputātu kongress pasludina 1939. gada slepenos papildprotokolus par spēkā neesošiem no parakstīšanas brīža.

• 1990. gada 4. maijs: Latvija deklarē savu neatkarību no Padomju Savienības un nosaka pārejas periodu līdz pilnīgai suverenitātes atjaunošanai.

• 1990. gada 12. septembris: abas Vācijas valstis un četri Otrā pasaules kara uzvarētāji (ASV, PSRS, Lielbritānija, Francija) Maskavā paraksta t.s. Divi plus četri līgumu, kas ļauj Vācijai atkalapvienoties.

• 1990. gada 3. oktobris: Vācijas Vienības dienā, atskanot Vācijas himnai Berlīnē, Reihstāga ēkas priekšā paceļas melni sarkani zeltainais karogs.

• 1991. gada 13. janvāris: tūkstošiem latviešu Vecrīgā uzslej barikādes, lai sargātu svarīgākās ēkas no PSRS karaspēka.

• 1991. gada 20. janvāris: padomju specvienības uzbrūk Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai. Pieci cilvēki iet bojā apšaudē.

• 1991. gada 28. janvāris: Vācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers (Hans-Dietrich Genscher) Bonnā tiekas ar Igaunijas un Latvijas ārlietu ministriem Lennartu Meri un Jāni Jurkānu.

• 1991. gada 12. jūnijs: Vācijas Bundestāgs izveido Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupu.

• 1991. gada 19. līdz 21. augusts: Maskavā izgāžas stingrās līnijas komunistu pučs pret Mihailu Gorbačovu; Latvija pasludina savu neatkarību no PSRS.

• 1991. gada 24. augusts: Krievijas Federācija atzīst Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarību.

• 1991. gada 28. augusts: Vācija atjauno diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm. Pēc dažām dienām Vācijas vēstnieki trijās galvaspilsētās iesniedz akreditācijas vēstules.

• Rīgā grāfs Hāgens Lambsdorfs (Hagen Graf Lambsdorff) 2. septembrī iesniedz akreditācijas vēstuli.

• 1991. gada 6. septembris: PSRS atzīst Baltijas valstu neatkarību.

• 1991. gada 11/12. septembris: Vācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers viesojas Tallinā, Rīgā un Viļņā.

• 1991. gada 17. septembris: Igaunija, Latvija un Lietuva kļūst par ANO dalībvalstīm. Pēc tam turpinās iestāšanās centieni citās Eiropas un starptautiskās organizācijās.

• 1991. gada 19. novembris: Vācijas valdība atgūst bijušo sūtniecības ēku Rīgā, Raiņa bulvārī 13.

• 1991. gada 25. decembris: PSRS pašlikvidējas un gadumijā beidz pastāvēt.

• 1992. gada 9. jūlijs: pirmais Latvijas vēstnieks Egils Levits Bonnā iesniedz Vācijas prezidentam Rihardam fon Veiczekeram (Richard von Weizsäcker) akreditācijas vēstuli.

• 1993. gada 5. februāris: Gētes Institūta Rīgā atklāšana

• 1993. gada 20. aprīlis: Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels un Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs Bonnā paraksta „Kopējo paziņojumu par divpusējo attiecību pamatu“.

• 1993. gada rudens: Vācijas kultūras nedēļas Baltijā

• 1994. gada 9. marts: pirmā politisko konsultāciju kārta 3+1 formātā, piedaloties Vācijas ārlietu ministram Klausam Kinkelam un trim Baltijas kolēģiem

• 1994. gada 31. augusts: pēdējās PSRS/Krievijas karaspēka vienības atstāj Latviju. Vienlaikus tiek pabeigta arī PSRS/Krievijas karaspēka izvešana no Vācijas.

• 1997. gada 17. oktobris: Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels atklāj pilnīgi rekonstruēto Vācijas vēstniecības Latvijā kancelejas ēku. Kā goda viesi piedalās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Baltijas valstu ārlietu ministri.

• 2001. gada vasara: Rīga svin savu 800 gadu pastāvēšanu ar goda viesi – Vācijas prezidentu Johannesu Rau.

• 2004. gada 29. marts: Igaunija, Latvija un Lietuva kļūst par NATO dalībvalstīm.

• 2004. gada 1. maijs: Eiropas Savienībai paplašinoties uz austrumiem, tajā iestājas Baltijas valstis.

• 2006. gada 28./29. novembris: pirmā NATO galotņu sanāksme Rīgā

• 2007. gada 27. marts: Latvija un Krievija pēc vairākus gadus ilgām sarunām Maskavā paraksta robežlīgumu, kas oficiāli stājas spēkā 2007. gada 18. decembrī.

• 2007. gada 21. decembris: Baltijas valstīm kļūstot par Šengenas nolīguma dalībniecēm, ceļojot no Vācijas uz Igauniju, Latviju un Lietuvu, kā arī trīs Baltijas valstu starpā ir atceltas iekšējo robežu kontroles.

• 2014. gada 1. janvāris: Latvija kļūst par 18. eirozonas valsti. Rīga kļūst par 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

• 2015. gada 1. janvāris: Latvija pirmo reizi uzņemas ES padomes prezidentūru.

• 2018. gads: Latvija svin savu 100 gadu pastāvēšanu. Vācija sveic Latviju ar Berlīnes lāču izstādi Rīgas Doma laukumā, kā arī izcilu vācu orķestru vieskoncertiem.

• 2021. gads: Vācija un Latvija svin divkāršu jubileju: diplomātisko attiecību nodibināšanu pirms 100 gadiem, kā arī to atjaunošanu pēc dzelzs priekškara krišanas, t.i. pirms 30 gadiem.

• 2022. gada jūnijs: Rīgas Pēterbaznīcas nodošana Latvijas Evaņģēliski-Luteriskās Baznīcas un vācu Sv. Pētera draudzes kopīgam nodibinājumam.

Avotu un attēlu saraksts

Šīs grāmatas saturs ir veidots no publiski pieejamiem avotiem, latviešu un vācu laikrakstu arhīvu materiāliem, intervijām un sarunām ar grāmatā minētajām personām, kā arī, izmantojot informāciju un dokumentus, kurus šīs grāmatas sastādīšanas vajadzībām autoram darīja pieejamus Vācijas Ārlietu ministrijas politiskais arhīvs.

Grāmatā ir redzami attēli, kas iegūti no publiskām iestādēm un privātiem arhīviem, kuriem par autortiesību dāsno nodošanu izdevējs izsaka dziļu pateicību.