Willkommen auf den Seiten des Auswärtigen Amts
Vācijas vēstniecības kancelejas ēka
Vācijas vēstniecības kancelejas ēka Raiņa bulvārī 13 atrodas Rīgas centrā netālu no Brīvības pieminekļa, Latvijas Universitātes galvenās ēkas un Vecrīgas.
Krāšņās ēkas ar angļu neogotikas stilā ieturēto fasādi autors ir arhitekts Heinrihs Karls Šēls, kurš 1868. gadā izpildīja pārtikušā tirgotāja H. Kruta dzīvojamās ēkas projekta pasūtījumu. Hamburgā dzimušais arhitekts Šēls apmetās uz dzīvi Rīga pēc studijām St. Pēterburgā 1853. gadā. Latvijā un Dienvidigaunijā pēc viņa projektiem ir uzceltas daudzas ēkas.
Ēkas vestibilā un arī vairākās citās telpās redzami neorenesanses ornamentāli figurālie stuka veidojumi.
Ņemot vēra nelielo zemes gabalu un vairākkārtēju īpašnieka maiņu, turpmākajos gados ēka tika vairakkārt pārbūvēta un paplašināta. Tādējādi pagalma pusē tika uzcelta vēl viena kvadrātveida ēka un izveidots astoņstūrveida iekšpagalms, kā arī arhitekta Šēla projektēta jaunā kāpņu telpa.
1920. gadā Vācijas Valsts par 4000 Latvijas rubļiem ēku atpirka no tās toreizējā īpašnieka
Paula fon Tranzē-Rozeneka, lai to izmantotu sūtniecības vajadzībām. Otrajā stāvā tika izbūvēts Vācijas sūtņa dzīvoklis. Remontdarbu laikā 1929. gadā tika nedaudz izmainīta fasāde, bet jumta konstrukciju nācās izmainīt mitruma nodarīto bojājumu dēļ.
Pēc tam, kad 1940. gadā Padomju Savienība okupēja Latviju, 1941. gada 10. aprīlī sūtniecību slēdza, bet ēku iesākumā pārvaldīja pagaidu pārvaldnieki. Pēc Vācijas Vērmahta okupācijas 1941. gada vasarā līdz 1944. gadam ēku pārņēma “Ārlietu ministrijas pārstāvis Ostlandes reihskomisariātā”. Pēc Otrā Pasaules kara beigām ēkā ievācās Padomju armija.
Kad Latvija 1991. gadā atguva neatkarību, Vācijas Federatīvā Republika bija viena no pirmajām valstīm, kas Rīgā atvēra savu vēstniecību, vispirms viesnīcā “Rīdzene” un tad kādā citā Šēla projektētā ēkā Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī (toreiz Basteja bulvārī). 1992. gadā nekustamo īpašumu atdeva Vācijas Federatīvajai Republikai, pēc tam, kad Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu par tās īpašuma tiesību atzīšanu.
Ņemot vērā ēkas ārkārtīgi slikto stāvokli, vispirms bija nepieciešams kapitālremonts. Liela daļa kāpņu margu bija norautas, pakāpieni iedauzīti, daudzu telpu sākotnējais aprīkojums stipri izpostīts. Remontdarbi un restaurācija tika veikti ar lielu rūpību, it īpaši lai saglabātu arhitektūras pieminekļa ārējo veidolu. Ēkas iekšienē centrālā ieeja ar vestibilu un kāpņu telpu tika atjaunota sākotnējā veidolā, izbūvēts jumta stāvs, kā arī, veicot pārmaiņas zemes gabala konfigurācijā ielas pusē, pagrabstāvā izvietota pasu un vīzu daļa. Visi būvdarbi kopumā ilga aptuveni piecus gadus.
1997. gada 17. oktobrī notika kancelejas ēkas svinīgā atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Avoti: Vēstniecības arhīvs
Krastiņš, Jānis: Die alte Gesandschaft in Riga, in: Bauwelt 1994, S. 2280-2281