Sagatavotais runas teksts. Spēkā ir teiktais vārds.

Labvakar, dāmas un kungi,

Labvakar, mīļie viesi!

Sirsnīgs paldies Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijas – mūsu partnerības skolas - korim „Verdandi“ par brīnišķīgo himnu atskaņojumu!

Patiesībā mēs Vācijas Vienības dienu svinam 3. oktobrī. Tā kā Latvijā šajā dienā notika Saeimas vēlēšanas, mēs satiekamies VEF Vasarnīcā šodien. Sirsnīgi sveicam Jūs kopā ar otru pieņemšanas rīkotāju – Hamburgas parlamenta priekšsēdētāju Karolu Feitu!

Atļaujiet man sākt ar atzīšanos – es ļoti labprāt lasu grāmatas, un it īpaši tādas, kas stāsta par izdošanos. Par brīžiem, kuros viss pavēršas uz labu, kad tikpat kā neviens to necerēja. Aukstā kara beigas, Vācijas apvienošanas un Baltijas ceļš ir tādi piemēri. Cilvēki toreiz apliecināja savu lielo drosmi, jo viņi jau bija ieskatījušies briesmām acīs, un tomēr nolēma neapstāties. Vēsture atzina viņu taisnību, kaut arī šodien mēs zinām, ka ar to viss vēl nebeidzās.

Arī šodien mums ir jāpārvar milzīgi izaicinājumi, kurus nevaram ignorēt. Pašreizējā situācija liek mums atrast jaunus ceļus. Tas ir grūti, bet nepieciešami. Mums sava enerģija ir jāizmanto, lai veidotu ko jaunu, nevis kavētos rūpēs un raizēs.

Tas atbalsojās arī šī gada Vācijas Vienības dienas atspoguļojumā, kas, kā vienmēr bija lielos vilcienos pozitīvs, bet dažreiz arī kritisks. Tas liecina, ka mēs vienotību neuzskatām par pašsaprotamu. Mēs zinām, ka šajā jomā darbs vēl ir turpināms, iespējams, pat vairākās paaudzēs. Te ir runa ne tikai par Vāciju, bet arī par mieru un integrāciju visa Eiropā. Vācijas atkalapvienošanās un vienotā Eiropa ir cieši saistītas. Tas bija solījums. Arī mūsu kaimiņiem un sabiedrotajiem. Un tā gars atspoguļojas mūsu konstitūcijā vēl tagad.

Šis gars mūs vada, arī veidojot mūsu attiecības ar Latviju. Iespēja tajā piedalīties man un manai vēstniecības Rīgā komandai sagādā lielu prieku. Pagājušajā gadā izdotā grāmata par mūsu divpusējo attiecību 30 gadiem aizkustinoši parāda, kādā veidā kopš dzelzs priekškara krišanas starp mūsu sabiedrībām ir izveidojies ciešs attiecību tīkls. Tādas draudzības ir stingrs balsts. Daudzi no Jums, kuri ik dienas piepilda šo tīklu ar saturu, šovakar ir mūsu vidū un es Jums pateicos no visas sirds!

Mūsu valstis šodien ir draugi. Ņemot vērā to, kā agrāk mūsu vācu priekšteči ir rīkojušies Latvijā, tas nav pats par sevi saprotams. Par to mēs esam ļoti pateicīgi.

Mūsu valstis šodien viena otru papildina un atbalsta tādā mērogā, kas krietni pārsniedz diplomātisko protokolu. Lai gan vēsture ir bijusi sarežģīta un pastāv arī atšķirības, latviešiem un vāciešiem ir daudz kā kopīga. Mēs esam tieši, mūsu mērķis ir efektivitāte un mums ir izgudrotāju daba. Visam pāri ir tāda kā vienota kultūras izjūta. Vai Jūs, piemēram, zinājāt, ka gan latvieši, gan vācieši par sirsnīgiem cilvēkiem mēdz teikt die Sonne im Herzen tragen jeb nēsāt sauli sirdī?

Daudzas augsta līmeņa vizītes pagājušajā gadā ir virzījušas uz priekšu mūsu sadarbību kā labi strādājošs motors, liecinot par to, ka tieši nemierīgos laikos mēs esam uzticams partneris. To simboliski apliecina ārlietu ministra Vādefūla vizīte Latvijas vēstnieku sanāksmē, kā arī regulārais Vācijas kanclera Merca dialogs ar Baltijas valstu un valdību vadītājiem. Vēl tikai šonedēļ tieslietu ministre Hūbiga tikās Rīgā ar savu kolēģi Edvardu Smiltēnu.

Mūsu sadarbība drošības jomā paplašinās. Jūnijā, kad teritoriālā atbildība par Latviju tika nodota 1. Vācijas-Nīderlandes korpusam, mūs apmeklēja aizsardzības ministrs Pistoriuss. Šādas aktivitātes būtiski palielina atturēšanas efektu Ziemeļaustrumeiropā un liecina par to, ka Vācija ir gatava ilgtermiņā aizsargāt NATO austrumu flanga teritoriālo neaizskaramību. Atsaucoties Latvijas lūgumam, Vācijas gaisa spēki atkal atbalstīja Latvijas gaisa telpas aizsardzību Latvijas parlamenta vēlēšanu laikā.

Tradicionāli ir ļoti spēcīga ir arī parlamentārā sadarbība, par ko liecina, piemēram, Vācijas-Baltijas parlamentu sadarbības grupas, kā arī Bundestāga aizsardzības un cilvēktiesību komisiju vizītes. Jau gadiem ilgi sadarbības ciešajā tīklā savu artavu iegulda arī federālo zemju parlamentu delegācijas – šogad no Hamburgas, Šlēzvigas-Holšteinas, Ziemeļreinas-Vestfālenes un Hesenes.

Bieži vien visintensīvākā sadarbība norit tieši federālo zemju līmenī, par ko liecina, piemēram, Šlēzvigas-Holšteinas Ministru prezidenta Gintera un Hamburgas 1. Birģermeistara Čenčera kopīgā vizīte. Mūsu „Ziemeļnieki“ kopj Hanzas tradīcijas pāri Baltijas jūrai un dalās ar to saistītajos izaicinājumos. Dārgā Priekšsēdētājas kundze, paldies par spēcīgo partnerību ar Hamburgu un kopīgo ielūgumu uz šo brīnišķīgo pieņemšanu!

Arī ekonomikas attīstība uzņem arvien straujākus apgriezienus. Pieaug sadarbība un investīcijas, ko veicina, piemēram, „Techritory“, kas ir kā Eiropas savienojumu ass, kas pievelk arī daudzus vācu uzņēmumus. Īpašu impulsu deva lielas Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte Vācijā ekonomikas ministra Valaiņa vadībā. Tautsaimniecībai ir nepieciešami spēcīgi partneri. Paldies arī Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamerai un LIAA, kas regulāri apgūst jaunus tirgus.

Pagājušajā gadā ir notikušas daudzas skaistas lietas:

Man bija tas gods pasniegt bijušajam valsts prezidentam Egilam Levitam Vācijas nopelnu ordeni, kas simbolizē visu, kas mūs vieno.

„Vācu valodas mēneša“ laikā Jorans Šteinhauers mūs apbūra ar Deutschkori, kurā piedalījās ļoti daudzi skolēni. Daļu no viņiem varēsiet dzirdēt arī šī vakara kultūras daļā.

Latvijas skolās tika kopumā pasniegti aptuveni piecdesmit Otrās pakāpes Vācu valodas diplomi, kas ir visaugstākā atzinība par augstu vācu valodas prasmes līmeni. Paralēli Gētes institūts kvalificēja darbam Latvijas skolās četrdesmit jaunus un enerģiskus vācu valodas skolotājus. Un Rīgas Starptautiskā vācu skola ir pilnībā sevi apliecinājusi kā pirmo oficiālo vācu skolu ārvalstīs šajā reģionā, kas piedāvā mācību ciklu, sākot no pirmsskolas nu jau līdz pat desmitajai klasei.

Arī šogad mums bija ļoti svarīgi apmeklēt visus Latvijas reģionus. Mēs esam gandarīti par to, ka mums tas izdevās. Tikai nepastarpināti satiekoties ar cilvēkiem, mēs saprotam, kas notiek valstī. Mēs satikām ļoti daudzus aktīvus cilvēkus, kuri ar sirdi un dvēseli ceļ tiltus starp Vāciju un Latviju un veido aktīvu sadarbību. Tāda partnerība mūs spēcina.

Īpašs notikums man bija Vācijas Rīgas komitejas piemiņas vizīte, kas veltīta 85. gadadienai kopš Eiropas ebreju deportācijām un nogalināšanai Rīgā. Vizīte saistījās ar briesmīgiem notikumiem, bet paralēli tas bija arī brīdis pārdomām, kad apstāties un nospraust ceļu uz Eiropu, kura valda cilvēcība un miers.

Šogad mums nācās atvadīties no cilvēka, kura mūža darbs bija veltīts izlīgumam. Marġer Vestermani, mums Jūsu ļoti pietrūkst. Bet mēs svinam Jūsu dzīvi, Dzīvi, kas daudziem no mums kalpo kā iedvesmas avots godīgumam un cilvēcībai. Es pateicos Jums un Jūsu ģimenei, kā arī ebreju kopienai.

Dāmas un kungi! Mūsu kontinenta vēsture mums māca, kāda politika ved uz bezdibeni. Es esmu uzaugusi sadalītā Vācijā, tikai dažus kilometrus no Vācijas iekšējās robežas. Tās radīto nospiestības sajūtu es nekad neaizmirsīšu.

Pēc divu pasaules karu izraisītajām šausmām mūsu kopīgi uzceltā Eiropa, par spīti tās vājajiem punktiem, ir pats labākais, kas mums izdevies paaudžu paaudzēs. Bet mēs nedrīkstam apstāties.

Tieši šodien, kad atkal saasinājies strīds par ietekmes sfērām, mēs jūtam: Eiropas valstis katra par sevi ir tikai mazs punkts pasaules kartē. Bet kā vienota Eiropa ar mūsu vērtīgo daudzveidību mēs esam stipra kopiena, uz kuru pasaule skatās ar respektu. Tāpēc strādāsim, veidojot kopienu, un neaizmirsīsim pagātnes mācības.

Mēs vēlamies brīvību, neatkarību un pašnoteikšanos. Tāpēc mēs atbalstām Ukrainu, cik varam, tās aizsardzības cīņā pret barbarisko Krievijas iebrukumu, kas pārkāpj visas starptautiskās tiesības. Un turpināsim to darīt.

Mēs gribam labklājību nākamajām paaudzēm, mieru, cilvēcību un uzticamību. Tas izdosies tikai tad, ja mēs cits citu cienīsim, atradīsim kompromisus un kopīgi atbalstīsim risinājumus.

Tāda, manuprāt, ir demokrātija. Ceļš, kas nav nedz vienkāršs, nedz taisns.

Bet galu galā ir svarīgi, lai pareizs būtu virziens.