2020. gada beigās noslēdzas Vācijas divus gadus ilgā dalība Apvienoto Nāciju Drošības padomē. Šajā laikā ir bijis gan Berlīnes konferencē iesāktais process par Lībijas miera jautājumu, gan jauna politiskā misija Sudānā, gan vēršanās pret seksualizētu vardarbību. Atskatāmies uz diviem veiksmīgiem gadiem.

Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31.12.2020. Vācija bija Apvienoto Nāciju Drošības padomes nepastāvīgā locekle.  Sesto reizi Vācijas Federatīva Republika šādā veidā uzņēmās īpašu atbildību par mieru un drošību pasaulē un iestājās par starptautiskās kārtības stiprināšanu. Tas notika laikā, kad pasaules multilaterālā kārtība ar Apvienotajām Nācijām kā galveno centru izjuta spēcīgu spiedienu. ANO Drošības padome, kurā ietilpst piecas pastāvīgās un desmit nepastāvīgās locekles, kas attiecīgi tiek ievēlētas uz diviem gadiem, ir vienīgā Apvienoto Nāciju sastāvdaļa, kas var pieņemt starptautisko tiesību kontekstā saistošus lēmumus. Vācijai šajā statusā bija iespēja regulāri izvirzīt savu pozīciju par būtiskākajiem miera un starptautiskās drošības jautājumiem, reaģēt uz aktuālām krīzes situācijām un salikt savus akcentus, piemēram, saistībā ar sieviešu lomas stiprināšanu miera procesos, kā arī atbruņošanas tēmu.

Atskats uz nozīmīgākajām tēmām:

• Lībija: Pagājušos gados labu ziņu no Lībijas bija maz, tomēr pēdējā laika notikumi paver zināmas cerības. Vācija kopā ar ANO pilnvaroto Lībijas jautājumā regulāri strādāja pie tā, lai iekustinātu politisko procesu, kas palīdzētu stabilizēt situāciju valstī. Šeit būtiska loma ir Berlīnes procesam, ar kuru Vācija atbalsta Apvienoto Nāciju miera centienus. 2020. gada sākumā Berlīnē notika liela starptautiskā konference, kurā pēc ANO ģenerālsekretāra Antonio Gutereša un Vācijas kancleres Angelas Merkeles ielūguma pie sarunu galda tikās konfliktējošo pušu pārstāvji. Tikšanās mērķis bija samazināt ārējo ietekmi, lai dotu iespēju Lībijas iekšējam miera process  ANO vadībā. Drošības padome konferences rezultātus apstiprināja 2020. gada februārī ar rezolūciju Nr. 2510. Vācija, vadot sankciju komisiju, kuras uzdevums bija pārbaudīt Lībijai noteikto ANO ieroču embargo, kā arī ES militārā operācija IRINI, deva nozīmīgu ieguldījumu ieroču embargo īstenošanā dzīvē. Patlaban visā Lībijā ir izsludināts pamiers. Kopš novembra sākuma Tunisā 75 Lībijas pārstāves un pārstāvji ved sarunas par valsts politisko nākotni, 2021. gada decembrī tiek plānotas brīvas vēlēšanas.
• Sīrija: Pēc ilgām un sarežģītām sarunām jūlijā tika pagarināta rezolūcija, kas nodrošina pārrobežu humānās palīdzības piegādi Sīrijai. Vācija kopā ar Beļģiju kā atbildīgās valstis ieguldīja milzīgu darbu, lai panāktu šādu rezultātu, noslēgumā piedāvājot kompromisa risinājumu un tādējādi saglabātu humānās palīdzības pieejamību miljoniem sīriešu.
• Sudāna: Kopš diktatora Al Bašira gāšanas Sudānā sākušās pārmaiņas un valsts atrodas pārejas procesā. Vācija šo procesu atbalstīja jau no paša sākuma. 2020. gada jūnijā, lai mobilizētu politisko un finansiālo atbalstu, Vācija kopā ar ANO ģenerālsekretāru Guterešu sarīkoja Sudānas partnerības konferenci. Kopā ar Lielbritāniju Vācija Drošības padomē iestājās par jaunu ANO misiju Sudānā.

No 2021. gada misija UNITAMS (United Nations Transitional Assistance Mission in Sudan) aizvietos līdzšinējo misiju UNAMID un palīdzēs īstenot pārejas procesu uz demokrātiju.  

Vācija ir iestājusies ne tikai par aktuālu krīžu risinājumiem un politiskām tēmām, tā ir salikusi arī savus akcentus:

• Tematika „Sievietes, miers un drošība“: Visā pasaulē arvien biežāk seksualizēta vardarbība tiek izmantota kā ierocis konfliktu gadījumā. Vācija pret to vēršas ar rezolūciju Nr. 2467, kas tika pieņemta tās prezidentūras laikā. Turpinot Drošības padomes darba kārtības tematisko sadaļu “Sievietes, miers un drošība”, Vācija uzmanības centrā izvirza seksualizētas vardarbības upuru aizsardzības jautājumus, lai turpmāk pieprasītu no varmākām lielāku atbildību.
• Atbruņošanās/ieroču neizplatīšana: Sākot ar kājinieku ieročiem līdz kodolatbruņošanās jautājumiem– pēc vairāk nekā septiņiem gadiem Vācija kodolatbruņošanās tēmu atkal iekļāvusi Drošības padomes darba kārtībā kā vienu no Vācijas prezidentūras prioritātēm 2019. gada aprīlī. Neizplatīšanas līguma izvērtēšanas konferenci pandēmijas dēļ gan nācās pārcelt uz 2021. gadu, tomēr attiecīgā tematika joprojām atrodas uzmanības lokā – ar Stokholmas iniciatīvas 16 dalībvalstu pieņemto Berlīnes deklarāciju 2020. gada februārī tika izvirzītas kodolatbruņošanās atjaunošanas iniciatīvas. Tieši līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), darbības pārtraukšanas un patlaban nezināmās “New START” nākotnes dēļ Vācijas valdība to uzskata par steidzami risināmu uzdevumu arī ārpus dalības Drošības padomē ietvariem.
• Klimats un drošība: Klimata pārmaiņas ieņem arvien būtiskāku lomu Drošības padomes darbā.  Klimata pārmaiņu dēļ rodas jauni konflikti un saasinās jau esošie, piemēram, Čadas reģionā, Sudānā vai arī Afganistānā. Tādēļ Vācija šo tēmu izvirzīja darba kārtībā, kaut arī šajā jautājumā nācās pārvarēt zināmu pretestību. Jaunizveidotā neformālā ekspertu grupa rūpēsies par to, lai darbs pie šīs tēmas turpinātos.    

Multilaterālisma alianse   

Šajā laikā, kamēr Vācija bija Drošības padomes nepastāvīgā locekle, tika pieņemts vairāk nekā 100 rezolūciju, kas liecina, ka progress ir iespējams vienīgi pastāvot starptautiskajai sadarbībai, tikai kopīgi iespējams sniegt atbildes uz steidzamiem globāliem jautājumiem – klimata pārmaiņām, digitalizāciju un citiem. Tādēļ Vācija paralēli darbam Drošības padomē ir radījusi arī Multilaterālisma aliansi, kas iestājas par starptautisko sadarbību un veido nepārprotamu pretsvaru individuālai valstu rīcībai. Šo iniciatīvu atbalsta 60 valstis.

Covid-19 pandēmija vēlreiz nepārprotami parāda, cik izšķiroša ir daudzpusējās sadarbības loma. Vīrusiem nav robežu, neviens nevar būt drošs, kamēr visi nav droši. Tādēļ medikamenti, palīglīdzekļi, vakcīnas ir jāsadala taisnīgi. Vācija par to iestājās arī Drošības padomē. Ar rezolūciju Nr. 2532, kura 2020. gada augustā tika pieņemta Vācijas prezidentūras laikā, Drošības padome pieprasīja ievērot globālu pamieru, lai atvieglotu konfliktu zonās dzīvojošo cilvēku dzīvi Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Darbs Drošības padomē arī tālāks mērķis

Arī turpmāk Vācija vēlas dot savu ieguldījumu miera saglabāšanā visā pasaulē, darbojoties kā Drošības padomes pastāvīgā locekle. „Pagājušajos divos gados mēs esam pierādījuši, ka spējam veikt arī Apvienoto Nāciju Drošības padomes pastāvīgā locekļa pienākumus,“ teica Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss. „Tādēļ pēc astoņiem gadiem mēs ne tikai vēlamies atkal kandidēt uz nepastāvīgā locekļa vietu, bet gan arī kļūt par Apvienoto Nāciju Drošības padomes pastāvīgo locekli.“