Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē
Izlēmīgi rīkoties, ne tikai vienkārši reaģēt – Vācijas prezidentūra G7 2022. gadā
Logo der deutschen G7-Präsidentschaft 2022, © Bundesregierung
Vācija 1.1.2022. uz gadu pārņēma G7 prezidentūru. Ārlietu ministre Bērboka ārlietu ministru darba kārtībā izvirza prevencijas un transformācijas jautājumus.
Ārpolitikas un drošības politikas tēmu saskaņošana – pamatuzdevums
G7 valstu ārlietu ministru darba kārtības centrā ir pozīciju saskaņošana par ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumiem un krīžu risināšanu ciešā, uzticības pilnā un neformālā gaisotnē. G7 piedāvā unikālu platformu, lai uz mūsu kopīgo vērtību pamatiem dotu svarīgus impulsus konfliktu risināšanai un stratēģisko izaicinājumu pārvarēšanai. Krievijas 2022. gada 24. februārī izraisītā uzbrukuma kara pret Ukrainu kontekstā izriet, cik absolūti nepieciešama ir regulāra un neformāla saskaņošana G7 lokā. G7 dalībvalstis Vācijas prezidentūras laikā šīs krīzes laikā ir pierādījušas gribu uzņemties vadību un devušas būtisku ieguldījumu, lai starptautiskā līmenī notiktu vienota vēršanās pret Krievijas agresiju.
Ārlietu ministre Bērboka 28.04. par to teica:
Kopš Aukstā kara beigām demokrātijas, mēs kā G7 vērtību partneri neesam bijuši tik izaicināti kā šodien Eiropā un visa pasaulē. Krievijas uzbrukuma karš pret Ukrainu ir uzbrukums, kas vērsts pret to, par ko iestājas mūsu atvērtās sabiedrības – cilvēktiesībām, brīvību un noteikumos balstītu starptautisko kārtību.
Jaudīgas liberālas demokrātijas ar spēcīgu vērtību pamatu
Globālos izaicinājumus mēs varam atrisināt tikai kopīgiem spēkiem. Attiecībā uz G7 tas nozīmē, ka mums ir arī jāpasaka, par ko mēs strīdamies kā liberālas demokrātijas, izjūtot savu pienākumu multilaterālisma kontekstā, ne tikai vienmēr jāvērš uzmanība uz to, ka mēs esam pret.
- Ārlietu ministre Annalēna Bērboka
Tomēr runa ir ne tikai par to – Vācija ir izvirzījusi mērķi turpināt stiprināt G7 vērtību pamatus. Vācija vēlas vēl vairāk nostiprināt svarīgas cilvēktiesību tēmas, piemēram, tādās jomās kā mākslīgais intelekts, dzimumu līdztiesība, kā arī atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem. Paralēli Vācija vēlas strādāt pie tā, lai liberālās demokrātijas saglabātu savu jaudīgumu un spētu cilvēkiem piedāvāt patiesi vairāk brīvības, drošības un ilgtspējīgas labklājības.
Prevencijas un transformācijas darba kārtība kā vadmotīvs; klimata krīze -viens no trim galvenajiem punktiem
Ne tikai klimata krīze liecina par tālredzīgas, savlaicīgas un kopīgas rīcības nozīmi. Tādēļ Vācija vēlas izmantot G7 potenciālu, lai veidotu izšķirošu prevencijas un transformācijas darba kārtību:
Rīkoties, pirms ir par vēlu – tāds ir galvenais vēstījums, par ko mēs gribam runāt ārlietu ministru lokā, domājot par klimata krīzi, domājot, protams, par pandēmijas apkarošanu un arī par demokrātiju pretošanās spēju.
- Ārlietu ministre Annalēna Bērboka
Klimata krīze
Klimata krīzes tālāka saasināšanās ne tikai liek ciest atsevišķiem indivīdiem, bet arī saasina konfliktus dažādos pasaules reģionos. Klimata politika ir preventīva drošības politika un tādēļ mūsu ārpolitikas un mūsu G7 prezidentūras būtiska sastāvdaļa. Tādēļ Vācija vēlas principiāli paplašināt G7 aktivitātes klimata aizsardzības jomā. Enerģētikas un klimata partnerības piedāvā reālu iespēju ilgtspējīgai labklājībai, tieši attiecībā uz tādām valstīm, kas pašas rada daudz izmešu vai arī ir izteikti atkarīgas no fosilā kurināmā. Vēl būs runa arī par to, kā nodrošināt G7 ietvaros tālredzīgu humāno palīdzību, to izmantojot kā instrumentu, lai mīkstinātu arī klimata krīzes sekas, kā arī labākas kopīgās izpratnes izveidošanu par klimata un drošības kopsakarībām.
Starptautiskā sadarbība
Vācija vēlas savas G7 prezidentūras laikā stiprināt multilaterālismu. Tādas krīzes kā Covid-19 izraisīto pandēmiju mēs starptautiskā līmenī varam pārvarēt tikai kopīgiem spēkiem, uz turpmākām krīzēm pasaules kopienai jāreaģē savlaicīgi, vienoti un balstoties uz zinātnes un ekspertu atziņām. Tam atbilstošu ietvaru piedāvā ANO. Tādēļ G7 ārlietu ministru darba kārtībā būs iekļauta arī starptautiskās drošības arhitektūras stiprināšana un ilgtspējīga taisnīga vakcīnu pieejamība globālā mērogā.
Dezinformācija un kiberdrošība
Kā G7 vērtību partneri arī Vācija uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt demokrātijas visā pasaulē. Piemēram, dezinformācijas kampaņas reāli apdraud visas atvērtās sabiedrības. Vācija grib darba kārtībā attiecīgi iekļaut arī kiberdrošības uzlabošanas projektus, kas būtu atsevišķu partnervalstu interesēs ārpus G7 loka, un turpmākas investīcijas kopīgā globālā infrastruktūrā.
Ārlietu ministre Annalēna Bērboka:
Dezinformācija nozīmē uzbrukumu mūsu brīvo demokrātiju pamatvērtībām, mūsu atvērtībai, mūsu caurskatāmībai, mūsu spējai iesaistīties godīgās un brīvās debatēs un strīdos.
Tādēļ mums visiem, kas pārstāvam šīs vērtības, ir jāsadarbojas, lai reaģētu uz šiem lielajiem izaicinājumiem.
Mēs par savas G7 prezidentūras centrālo uzdevumu esam izvirzījuši mērķi stiprināt demokrātisko pretestības spēju. Mēs gribam stiprināt G7 krīžu reakcijas mehānismu. Runa ir par forumu, kas saved kopā dažādu valstu ekspertus, lai varētu nekavējoties konstatēt aktuālo dezinformācijas radīto apdraudējumu, dalīties ar sevi praktiskajā darbībā apliecinājušām procedūrām un izstrādāt kopīgas atbildes.
2022. gada prezidentūras ceļa zīmes
Kā „tradicionāli“ punkti G7 ārlietu ministru procesa kalendārā 2022. gadā ir plānotas divas tikšanās ministru līmenī. Pirmā ārlietu ministru sanāksme notiks no 12. Līdz 14. maijam Veisenhausā. Otra sanāksme ir plānota rudenī.
Bez tam, kā katru gadu, ANO Ģenerālasamblejas laikā 2022. gada septembrī arī ir paredzēta G7 ārlietu ministru kopīga tikšanās, kad parasti tiek risinātas aktuālas daudzpusējās tēmas.
Attiecību padziļināšana ar citām G7 vērtību partnervalstīm
G7 valstis nesadarbojas vienīgi savstarpējo kontaktu līmenī. Arī Vācija uz visām sanāksmēm uzaicinās viesus – valstis, kuras arī iestājas par tādām kopīgajām vērtībām ka brīvību un tiesiskumu. Maija sanāksmē, piemēram, piedalīsies Ukraina un Moldova.