Toreiz Vācija bija tikai pirms nepilna gada no jauna apvienojusies un Latvija tikai pirms nedēļas atguvusi neatkarību. Abas valstis atjaunoja 1921. gadā nodibinātās diplomātiskās attiecības.

Vieno patiesa un īsta partnerība

Vāciju un Latviju šodien saista ne tikai ģeogrāfiskais tuvums un sena kopīgā vēsture. It īpaši kopš Latvijas dalības ES un NATO, ko aktīvi atbalstīja arī Vācijas valdība, abu valstu likteņi ir cieši saistīti, jo mēs esam kļuvušas par īstām partnervalstīm, kam ir arī kopīga valūta. Sadarbības pamatus veido Eiropas vērtības, tostarp arī solidaritātes pamatprincips. Praksē tām nākas sevi apliecināt arvien no jauna, kā par to liecina tikai kopīgiem spēkiem pārvaramie finanšu un bēgļu krīzes radītie izaicinājumi, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar drošības politiku. Te nav runa tikai par militāro atbalstu vien, kas, piemēram, izriet no Vācijas vadošās lomas vienā no četriem daudznacionālajiem bataljoniem, kurus NATO izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā, Vācijas dalību Baltijas valstu gaisa telpas kontrolē un manevros vai arī flotes vizītēs. Lai stiprinātu mūsu partneres – Latvijas – drošību arī šī jēdziena plašākajā nozīmē, tiek veikti tā saucamie noturības pasākumi, par kuriem 2015. gada aprīlī Rīcības plānā vienojās ārlietu ministri Šteinmeiers un Rinkēvičs. Ar Vācijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem tiek atbalstītas dažādas aktivitātes, piemēram, žurnālistu apmācība, skolotāju mediju pratības pilnveidošana, mazākumtautību kultūru svētki vai arī Vācijas profesionālās izglītības duālās sistēmas pieredzes nodošana skolēniem Latvijā.