Willkommen auf den Seiten des Auswärtigen Amts

Vēstniecības projekti

2015. gada 17.aprīlī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru.

2015. gada 17.aprīlī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeieru., © LR Ārlietu ministrija

Raksts

Aktivitātes kultūras jomā un pilsoniskajā sabiedrībā, īpaši ārlietu ministru Kopīgā paziņojuma kontekstā.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un toreizējais Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers 2015. gada 17. aprīļa Kopīgajā paziņojumā apliecināja savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības un sadarbību saistībā ar ES jautājumiem. Kopīgajā paziņojumā ietvertās prioritātes attiecas uz mediju, kultūras, izglītības un profesionālas izglītības jomām, kā arī personīgajiem kontaktiem.

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Vēstniecības projekti

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze paraksta līgumu ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru par turpmāko projektu profesionālās izglītības jomā, kas tiks īstenots Daugavpilī.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze paraksta līgumu ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru par turpmāko projektu profesionālās izglītības jomā, kas tiks īstenots Daugavpilī.© Vāciajs vēstniecība Rīgā
Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta projektu „Darba vidē balstīta izglītība - jaunas iespējas jauniešiem Daugavpilī“

Lai veicinātu uzņēmumu un profesionālās izglītības iestāžu sadarbību, AHK organizēja divus seminārus Latvijas profesionālās izglītības sistēmas mācību spēkiem un meistariem, kā arī uzsāka vairākus projektus Latgalē.

Vācijas Ārlietu ministrija 2017. gadā atbalsta Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru tās centienos radīt iespēju Daugavpils jauniešiem iegūt darba vidē balstītu izglītību. Sadarbojoties uzņēmumiem un izglītības iestādēm, jaunieši varēs apgūt aroda zināšanas, vienlaikus pielietojot tās praksē.

Finansiālais atbalsts šim projektam tiek sniegts, īstenojot daļu no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Vācijas Federatīvās Republikas federālā ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera kopīgā paziņojuma Rīgā 2015. gada 17. aprīlī, kurā Latvija un Vācija pauž vēlmi turpināt stiprināt divpusējās attiecības. Tas iekļauj arī sadarbību izglītības jomā, kā konkrētu mērķi paredzot atbalstu arodizglītības projektiem.

Kopīgo paziņojumu lasiet šeit:

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK)  ir pirmā kontaktpersona vācu uzņēmumiem Baltijas valstīs. Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamerai ir dziļas zināšanas par Baltijas valstu tirgiem, tā sniedz saviem biedriem – vairāk kā 430 uzņēmumiem - lieliskas iespējas kontaktu veidošanai, ka arī visaptverošu informāciju un daudzveidīgus pakalpojumus. Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera aktīvi pārstāv kameras biedru intereses valdībā un citās iestādēs.

Andris Vilka kungs un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.
Andris Vilka kungs un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Latvijas Nacionālā bibliotēka projekta „Politiskās izglītības attīstība Latvijā“ ietvaros publicē divu grāmatu tulkojumu latviešu valodā, kuras izdevis Vācijas politiskās izglītības federālais centrs.

a) Projekta „Politiskās izglītības izveide Latvijā“ ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka publicē divas grāmatas no „Federālās politiskās izglītības centrāles“ rakstu sērijas, kas pārtulkotas latviešu valodā. Abas grāmatas ir veltītas tēmām „Demokrātija“ un „Vēsturisks atskats uz bēgļu plūsmām“, tātad vienlīdz aktuālām tēmām Vācijā, Latvijā un citās Eiropas valstīs. Projekts tiek īstenots, pamatojoties uz ārlietu ministru dr. Franka Valtera Šteinmeiera un Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apstiprināja vēlmi arī turpmāk stiprināt divpusējas attiecības, tostarp stiprinot pilsonisko sabiedrību.

b) Otrais Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītais projekts tiek īstenots izstādes "Reformācijas brāzmas – Luters 1517" ietvaros, kas par godu reformācijas 500. gadadienai būs skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada janvārim. Šis projekts attiecas uz audiovizuālo līdzekļu iegādi un izmantošanu izstādes vajadzībām.

2017. gada 16. jūnijā vēstnieks Rolfs Šute un Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilka kungs tikās Vācijas vēstniecībā, lai parakstītu sadarbības līgumus par abu projektu īstenošanu.

Kopīgā paziņojuma teksts lasāms šeit:

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Sadarbība ar „Baltijas Mediju izcilības centru“ turpināsies

Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.
Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Baltijas Mediju izcilības centrs ir nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir atbalsta sniegšana žurnālistu profesionālajai tālākizglītībai un profesionālam dialogam par mediju tēmām Baltijas un citās valstīs.

Vācijas Ārlietu ministrija arī turpmāk sadarbosies ar „Baltijas mediju izcilības centru“. 2017. gada 16. jūnijā jaunu sadarbības līgumu parakstīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Rīgā vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un „Baltijas Mediju izcilības centra“ (BMIC) izpilddirektore Rita Rudušas kundze.

Arī šogad BMIC nodrošinās daudzpusīgu semināru piedāvājumu, lai tādējādi atbalstītu Latvijas un Igaunijas žurnālistu apmācību un tālākizglītību.

BMIC par vienu no saviem uzdevumiem ir izvirzījis atbalsta sniegšanu Baltijas valstu žurnālistu sagatavošanas procesā, piemēram, piedāvājot vairākus mēnešus garus seminārus  par tādām tēmām kā mediju ētika, vēlēšanu gaitas atspoguļošana, interviju vadīšana vai arī faktu pārbaude. Par semināru vadītajiem tiek pieaicināti dažādu valstu eksperti. Īpašu atbalstu saņem arī reģionālā žurnālistika.

Atbalsts BMIC tālākizglītības piedāvājumam tiek sniegts, pamatojoties uz  ārlietu ministru Edgara Rinkēviča kunga un dr. Franka Valtera Šteinmeiera kunga  2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apliecināja arī to, ka tās vēlas stiprināt neatkarīgus, objektīvus un profesionālus plašsaziņas līdzekļus. Tādēļ tika plānots atbalstīt konkrētas izglītības programmas mediju pārstāvjiem, lai viņi to ietvaros apgūtu nepieciešamās iemaņas.

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

BMIC ir nevalstiskā organizācija, kas tika dibināta 2015. gada novembrī un izvirzīja sev par mērķi darboties kā žurnālistu izglītības platforma un īpaši atbalstīt profesionālo dialogu par medijiem svarīgām tēmām Baltijas valstīs un ārpus tām. To dibinājušas sabiedriskās raidorganizācijas un žurnālistu asociācijas no visām trim Baltijas valstīm, kā arī Latvijas un Igaunijas universitātes, kuras piedāvā ar medijiem saistītas studiju programmas.

Vēstnieka vietniece sveic nometnes dalībniekus.
Vēstnieka vietniece sveic nometnes dalībniekus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

DELNAS vasaras skolu organizē „Transparency International“ Latvijas birojs. Tās mērķis ir praktisko zināšanu apgūšana par korupcijas apkarošanu.

„Transparency International“ Latvijas nodaļas „DELNA“ vasaras skola aicināja aktīvus un zinātkārus jauniešus paplašināt savas kompetences dažādās jomās, piemēram, korupcijas atpazīšana, korupcijas ietekme uz valsts drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kritiska domāšana un pilsoniskā aktivitāte. Vācijas Ārlietu ministrija ir Atklātības un pretkorupcijas vasaras skolas galvenais atbalstītājs. Tādēļ 1. jūlijā vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze apciemoja vasaras nometnes dalībniekus, lai iepazītos ar viņiem un noklausītos Pētera Konces kunga (Transparency International Germany) lekciju.

Vasaras skolā piedalījās vairāk nekā 20 motivēti un politiski ieinteresēti jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem no visas Latvijas. Viņiem tur bija iespēja apgūt praktiskās zināšanas saistībā ar korupcijas apkarošanu, gan noklausoties vieslektoru lekcijas, gan arī piedaloties semināros. Bez tam tika parādītas iespējas, kādā veidā pašiem aktīvi piedalīties korupcijas apkarošanā. Vasaras skolas lektoru vidū bija prominenti īpašie viesi, piemēram, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica“ vadītāja Sanita Jemberga un politoloģe Iveta Kažoka. Vasaras skolas noslēgumā dalībnieki kopīgi  iesaistījās  sarunu festivālā “LAMPA”, kas notika Cēsīs no 30. jūnija līdz 1. jūlijam.

Vasaras skola tiek atbalstīta, ņemot vērā Atbalsts vasaras skolai tiek sniegts, balstoties uz ārlietu ministru Edgara Rinkēviča un Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija arī apliecināja savu vēlmi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību.

"Sabiedrība par atklātību - DELNA " ir sabiedriskā labuma organizācija, kuras  mērķis ir atbalstīt demokrātisku sabiedrību, informācijas brīvību un cīņu pret korupciju. Delna ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā kopš 1998. gada.

„Eiropas līderu akadēmijas“ dalībnieki kopā ar Andri Gobiņa kungu, Lieni Valdmanes kundzi un Kristofu Klārmaņa kungu.
„Eiropas līderu akadēmijas“ dalībnieki kopā ar Andri Gobiņa kungu, Lieni Valdmanes kundzi un Kristofu Klārmaņa kungu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Eiropas kustība Latvijā  - Kādā veidā es pats varu ko mainīt savā skolā, savā valstī un Eiropā? Kāda ir mana loma? Latgales skolēniem bija iespēja „Eiropas līderu akadēmijā“  rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalstīja Eiropas Kustības Latvijā organizēto semināru, kas no 24. līdz 27. maijam notika Aglonā. Tā ietvaros jauniešiem bija iespēja četras dienas nepiespiestā atmosfērā izvērtēt savas spēcīgākās un vājākās īpašības un izdomāt, kādā veidā tās vislabāk izmantot, lai ar savu aktivitāti spētu ko mainīt sabiedrībā. EKL prezidents Andri Gobiņa kungs un izpilddirektore Liene Valdmanes kundze bija sagatavojuši daudzpusīgu programmu, kurā bija iekļauti gan teorijas elementi, gan arī iespēja daudzas lietas apgūt ar spēles palīdzību.

Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmanis piedalījās semināra atklāšanā un informēja tā dalībniekus par savu dzīves gājumu un karjeru. Viņš plaši stāstīja par to, ka ir vērts izmantot ES piedāvātās iespējas un aktīvi darboties, lai pozitīvi veidotu savu dzīves ceļu.

Projektam piešķirtais finansiālais atbalsts ir daļa no ārlietu ministru Edgara Rinkēviča un Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanas procesa. Tajā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības, it īpaši pilsoniskās sabiedrības kontekstā.

Kopīgā paziņojuma teksts atrodams šeit:

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Eiropas Kustība Latvijā (EKL) ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām politiskajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā. EKL vēlas panākt, lai Latvijas intereses tiktu vairāk ņemtas vērā ES, uzlabotos sadarbība ar citām valstīm un paplašinātu Eiropas apziņu Latvijā. EKL atbalsta arī pilsonisko sabiedrību, rosinot aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā un Eiropā.

„Pynu, pynu sītu“ ir Latvijas mazākumtautību kultūru festivāls, kuru Latvijā organizē nevalstiskā organizācija „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs“.

Trīs dienas no 2016.gada 1. līdz 3. jūlijam Daugavpilī un tās apkaimē bija daudz iespēju atklāt ko jaunu. Pirmo reizi Latvijā tur notika Latvijas kultūru festivāls. Festivālu organizēja biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” (DNVOAC). Festivālu kopīgi finansēja LR Kultūras ministrija un Vācijas Ārlietu ministrija.

Festivālā, kas šādā formā Latvijā notika pirmo reizi, ikviens atrada sev kaut ko interesantu - norisinājās virkne dažādu koncertu, daži no tiem pat Daugavpils tramvajos. Šajās trijās dienās mazākumtautību kultūras centri atvēra savas durvis apmeklētājiem, iepazīstinot ar savu darbu. Notika arī dažādu tradicionālo amatu radošās darbnīcas un dažādi citi semināri. Tika organizēts arī jauniešu forums, lai iesaistītu jaunākos apmeklētājus. Festivāla kulminācija bija svinīgais dalībnieku gājiens.

Festivālā piedalījās arī Flensburgā bāzētais Eiropas Mazākumtautību Lietu centrs (ECMI). Tas Daugavpilī organizēja seminārus, kas domāti gan nevalstiskajām organizācijām, gan jauniešiem. ECMI nodarbojas ar mazākumtautību situācijas uzlabošanu, konsultē mazākumtautības par to tiesībām un informē par jebkuriem citiem ar minoritātēm saistītiem jautājumiem.

Atbalsts Mazākumtautību kultūru festivālam tika sniegts, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Vācijas Federatīvās Republikas federālā ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera kopīgo paziņojumu Rīgā, 2015. gada 17. aprīlī. Tajā Latvija un Vācija pauž savu nodomu stiprināt pilsonisko sabiedrību, kas ietver arī centienus veicināt integrāciju un darbu ar jauniešiem neatkarīgi no viņu valodas.

Sīkāka informācija:

Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs

European Centre for Minority Issues

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums



Uz pakalna kopā ar 50 jaunajām „Mediju haizivīm“.
Uz pakalna kopā ar 50 jaunajām „Mediju haizivīm“.© Vāciajs vēstniecība Rīgā

„Young Media Sharks“ ir vasaras nometne, kuru organizē nevalstiskā „Avantis“. Tajā jauniešiem ir iespēja atklāt pašiem sevi, apgūt zināšanas un prasmes mediju un žurnālistikas jomā, ka arī iegūt kontaktus visā Eiropā.

Vēstniecības jaunais kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps 2017. gada 8. augustā apmeklēja gleznaino Kuldīgu. Tur viņš tikās ar Kuldīgas novada domes kultūras nodaļas vadītāju Daci Reinkopu, lai pārrunātu sadarbības iespējas kultūras jomā, kā arī iepazītu Kuldīgas  nozīmīgākās kultūras iestādes.

Pēc tam dr. Šepa kungs apmeklēja Pelčus, kas atrodas tikai 6 km no Kuldīgas. Tur viņš piedalījās šī gada “Young Media Sharks“ vasaras nometnes atklāšanā.

„Young Media Sharks“ jauniešu vasaras nometni jaunatnes organizācija „Avantis“ rīko jau piekto reizi. Tajā vairāk nekā 50 jauniešiem no Latvijas un Lietuvas vecumā no 14 līdz 19 gadiem  ir iespēja radošo darbnīcu un semināru ietvaros iegūt zināšanas un prasmes mediju un žurnālistikas jomā. Projektu jau otro reizi atbalsta Vācijas Ārlietu ministrija

Mediju pratības attīstīšana un kritiskās domāšanas veicināšana ir daļa no Kopīgā paziņojuma īstenošanas, kuru 2015. gada 17. aprīlī parakstīja ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un dr. Franks Valters Šteinmeiers. Tajā Latvija un Vācija apliecināja vēlmi tālāk stiprināt divpusējās attiecības mediju, kultūras un izglītības jomās.

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Young Media Sharks


Citi projekti

TechnoBuss viesojas Jelgavā
TechnoBuss viesojas Jelgavā© Vācijas vēstniecība Rīgā

Tehnobuss ir speciāli aprīkots autobuss, kurā skolēni, noskatoties tehniskos eksperimentus un demonstrējumus, var gūt ieskatu tehnikas, metālrūpniecības un elektrorūpniecības pasaulē.

2015. gada 5. septembrī  Vācijas vēstnieks Rolfs Šute  Jelgavā atklāja  Vācijas vēstniecības un Vācijas Ārlietu ministrijas finansiāli atbalstīto „TehnoBuss“. 2016. gada 17. augustā prezentācijas pasākumā Jelgavā tika apkopota bilance, kas gada laikā ir sasniegts un kādi plāni paredzēti nākotnē. „TehnoBuss“ ir speciāli aprīkots autobuss, kas sniedz skolēniem iespēju ar tehnisku eksperimentu un demonstrējumu palīdzību gūt ieskatu metālrūpniecībā un elektrorūpniecībā, modinot viņos interesi par šīs nozares profesijām. Kopš 2015. gada septembra „TechnoBuss“ ir apmeklējis 102 Latvijas skolas, dodot iespēju ar to iepazīties 8800 skolēniem. Par „TechnoBuss“ ir saņemtas ļoti labas atsauksmes, tādēļ šis projekts tiks turpināts arī nākamgad. „TechnoBusa“ turpmākais maršruts jau ir zināms, tas drīz dosies uz Latgali un Vidzemi. Labais piemērs ir pamanīts arī aiz Latvijas robežām – nākotnē divi „TechnoBusi“ ceļos pa Lietuvu.

Vācijas atbalsts projektam „TechnoBuss“ ir daļa no Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Vācijas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīlī parakstītajā kopīgajā paziņojumā paredzētājiem pasākumiem. Šajā paziņojumā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt savstarpējo sadarbību īpaši mediju, kultūras un izglītības jomā. Viens no kopīgā paziņojuma konkrētajiem mērķiem ir duālās arodizglītības veicināšana.




Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus
Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus© Vācijas vēstniecība Rīgā

Kāda mūsdienās ir vācu valodas loma Baltijas jūras reģionā? Kādas perspektīvas ir vācu valodas apmācībai šī reģiona valstu skolās un kādas ģermānistikai – universitātēs? Tādas bija vienas no centrālajām tēmām, kam 4. Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju konferences ietvaros 2017. gada 21. un 22. aprīlī kopīgā diskusijā pievērsās tās dalībnieki.

Savā uzrunā konferences ieskaņā vēstnieks Rolfs Šute akcentēja, ka vācu valodas zināšanas skolēniem ne tikai nodrošina labākas profesionālās perspektīvas gan savā valstī, gan ārvalstīs, gan arī paplašina garīgo apvārsni un dod iespēju piedalīties apmaiņas procesos, kā arī veicina  savstarpējo sapratni. Viņš īpaši pateicās konferences organizatorēm – prof. Ilzei Kangro (Latvijas Universitāte) un Maritai Gareisai (Upsalas Universitāte).

Plenārsēdē ar pirmo referātu - „Reformācijas un konfesionalizācijas laika liecības Livonijas mākslas artefaktos“ - uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Ojārs Spārītis. Pirmajā konferences dienā notika arī interaktīva paneļdiskusija „Mans veiksmes stāsts, pateicoties vācu valodai“. Tās dalībnieki, kuri pārstāvēja dažādas nozares un profesijas (uzņēmējdarbība, ugunsdzēsējs, izglītības nozare un valsts civildienests), stāstīja par savu pieredzi un motivāciju apgūt vācu valodu. Dalībnieku vidū bija arī Vācijas vēstniecības darbiniece no Latvijas Sabīne Nortones kundze.

Pirmā konferences diena izskanēja ar svinīgo pieņemšanu, kuru savā rezidencē rīkoja Vācijas vēstnieks Latvijā. Tur konferences dalībniekiem no Latvijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas bija iespēja labāk iepazīties, dibināt jaunus kontaktus un iesaistīties pieredzes apmaiņā.

Otrajā dienā četrās darba grupās noritēja intensīvas diskusijas par literatūru un kultūru, vācu valodas kā svešvalodas metodiku un didaktiku, kā arī par ģermānistikas studiju perspektīvām Baltijas jūras reģionā un vācu valodu kā tautsaimniecības un zinātnes valodu.

Plenārsēdes referāti un darba grupu diskusiju rezultāti tiks publicēti speciāli konferencei izdotā sējumā. Nākamo konferenci plānots rīkot pēc trim gadiem Lietuvā – Kauņā.

Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju  pirmā konference notika Magdeburgā (2010.), otrā – Upsala (2012.), trešā – Tartu (2014.). Konferenci kopīgi rīkoja Latvijas Universitāte, Upsalas Universitāte, Oto fon Gērikes Universitāte Magdeburgā, Vācijas Ārzemju biedrība un Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācija, konferenci finansiāli atbalstīja Vācijas vēstniecība Rīgā.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta MOZAĪKU

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un LGBT un viņu draugu apvienības MOZAĪKA pārstāvis Kaspars Zālītis paraksta sadarbības līgumu.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un LGBT un viņu draugu apvienības MOZAĪKA pārstāvis Kaspars Zālītis paraksta sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Latvijas nevalstiskā organizācija LGBT un viņu draugu apvienība MOZAĪKA dažādos veidos iestājas par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un kvīru tiesībām (LGBTQ). Ar projektu “Atbalsts kustībai -  izglītot, iesaistīt, atbalstīt“ ar konkrētiem pasākumiem plānots stiprināt Latvijas LGBTQ  sabiedrību un veicināt tās sabiedrisko integrāciju. Ir paredzētas ne tikai aktivitātes izglītības jomā, piemēram semināri, priekšlasījumi ar Mozaīkas vieslektoriem par dažādām LGBTQ tēmām, bet arī divu grāmatu izdošana, kas attiecīgi pievērsīsies jauniešu stāstiem par „iznākšanu no skapja“ un Latvijas LGBTQ sabiedrības vēsturi.

Vācijas Ārlietu ministrija pilnībā finansē šo Mozaīkas projektu un līdz ar to jau atkārtoti uzņemas projekta finansējumu saistībā ar cilvēktiesībām Latvijā. Cilvēktiesību aizsardzība un cilvēktiesības ir vieni no galvenajiem Vācijas ārpolitikas jautājumiem.