Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē

Vēstniecības projekti

2015. gada 17. aprīlī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar toreizējo Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministru dr. Franku Valteru Šteinmeieru

2015. gada 17. aprīlī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar toreizējo Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministru dr. Franku Valteru Šteinmeieru, © LR Ārlietu ministrija

Raksts

Aktivitātes kultūras jomā un pilsoniskajā sabiedrībā, īpaši ārlietu ministru Kopīgā paziņojuma kontekstā.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un toreizējais Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers 2015. gada 17. aprīļa Kopīgajā paziņojumā apliecināja savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības un sadarbību saistībā ar ES jautājumiem. Kopīgajā paziņojumā ietvertās prioritātes attiecas uz mediju, kultūras, izglītības un profesionālas izglītības jomām, kā arī personīgajiem kontaktiem.

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Joint Statement Latvia-Germany

Vēstniecības projekti

2020

Arī pandēmijas iezīmētajā 2020. gadā mēs turpinājām projektu darbu, lai īstenotu Latvijas un Vācijas ārlietu ministru Kopīgo paziņojumu, ko viņi pieņēma 2015. gadā.  Ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu tika īstenoti vairāki Latvijas NVO projekti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, iedzīvotāju medijpratības paplašināšanai un neatkarīgu, objektīvu un profesionālu mediju atbalstam.  Tāpat tika sniegts atbalsts arī Vācijas – Baltijas tirdzniecības kamerai AHK, strādājot pie specializētiem profesionālās izglītības projektiem.  

Kas tie bija par projektiem un kādi mērķi tika sasniegti? Sniedzam Jums pārskatu:

Logo
Logo© LIIA

Latvijas Starptautisko attiecību institūts (LIIA) ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu 2020. gadā īstenoja projektu “Women and Latvia’s foreign policy: uncovering the impact”. Projekta mērķis bija publikācijas sagatavošana, kurā ietverti politoloģu raksti un intervijas ar politiķēm par tēmu „Sievietes politikā vai ārpolitikā un diplomātijā. Bez tam tika sarīkotas divas publiskās diskusijas un radošās darbnīcas jaunajām politiķēm. Publikācija ir pieejama visiem un atrodama šeit

Logo Providus
Logo© Providus

Domnīcas „Providus“ projekts „Engaging municipalities: promoting best practices of civic involvement in decision-making” bija 2019. gada pilotprojekta par sabiedrības līdzdalību loģisks turpinājums. Šī gada projekta mērķis bija ilgtermiņā un stratēģiski palielināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību dzīvē. Projekta ietvaros 7 pašvaldībās tika īstenotas radošās darbnīcas par līdzdalības budžetu un sabiedrības līdzdalību, kā arī nodrošināts tehniskais atbalsts jaunu metožu ieviešanai. Bez tam tika sagatavots arī pētniecības ziņojums kas gada nogalē tika prezentēts lielā digitālajā konferencē. Plašāk. Sabiedrības līdzdalības tematikai ir liela nozīme arī jaunā Pašvaldību likuma kontekstā, jo tajā tiek noteikti gan sabiedrības līdzdalības iespējamie instrumenti, gan  arī sabiedrības līdzdalības veicināšanas kritēriji. Providus iepazīstināja pašvaldības ar līdzdalības budžetu, kas arī ir ietverts jaunajā likumā.

Young Media House Logo
Logo© Young Media House

Īpašu jauniešu izveidotu un jauniešiem domātu noderīgu un vērtīgu saturu projekta „Young Media House/Content development and production for youth“ ietvaros sagatavoja NVO Avantis. Tajā jaunieši varēja iepazīties ar mediju norišu pamatiem un pat nodot plašākas publikas vērtējumam savus pirmos šovus un podkāstus. Tos izvietoja ReTV un LTV oficiālajos Youtube kanālos jauniešiem. Plašāk

Sabiedrības par atklātību – Delna logo
Logo© Sabiedrība par atklātību – Delna

Ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu NVO Transparency International Latvia varēja īstenot projektu „Engaging Students: Participatory Budgeting at Latvia's Schools“. Tā ietvaros vairākās skolās praksē tika izmēģināta līdzdalības budžeta, pilsoniskās aktivitātes un finanšu atbildības uzņemšanās. Tas palīdzēja veidot apziņu par  caurskatāmības lomu un veicināt aktīvu līdzdalību, iesaistoties sabiedriskos projektos. Plašāk

2021. gadā ir plānots turpinājums.

 

Pētījuma  „Intercultural Stereotypes and Prejudices in Latvia” ietvaros Social Memory Research Centre izvērtēja dažādus aizspriedumus pret noteiktām sabiedrības grupām, tautībām u.c., kas sastopami Latvijas iedzīvotāju vidū. Šeit  iespējams iepazīties ar pētījuma rezultātiem.

Logo AHK
Logo© AHK

Lai veicinātu profesionālo izglītību Latvijā, Vācijas – Baltijas tirdzniecības kamera īstenoja projektu “Tu neesi sliktāks!”. Tā ietvaros cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, viņus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus politiskā un pašvaldību līmenī, bija iespēja digitālā ceļojumā apmeklēt Vāciju. Šī digitālā tikšanās deva nozīmīgu impulsu, lai Latvijā uzlabotu cilvēku ar invaliditāti izglītības un nodarbinātības iespējas. Projekta turpinājums un, jācer, arī reāls ceļojums, paredzēts 2021. gadā.

Logo BCME
Logo© BCME

Lai atbalstītu neatkarīgus, objektīvus un profesionālus medijus, arī šogad tika īstenots Baltijas mediju izcilības centra projekts „Greater Societal Resilience Through Strenghtening Baltic Media Ecosystems”. Tā ietvaros tika sagatavots Baltijas valstu sabiedriskajos medijos strādājošo žurnālistu tālākizglītības vajadzībām atbilstošs semināru piedāvājums.

Logo LTV
Logo© LTV

Bez tam tika sniegts atbalsts arī LTV projekts medijpratības stiprināšanai. Projekts "Media alphabet. News from A to Z" paredzēja vērsties pie krievvalodīgās iedzīvotāju daļas, lai informētu par instrumentiem, kas palīdz atpazīt viltus ziņas.   

Logo LTV
Logo© LTV

Vēl projekta „Increasing access to interactive live events for diverse audiences“ ietvaros tika sniegts atbalsts LTV infrastruktūras paplašināšanai. Ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu LTV varēja iegādāties mobilo studiju, lai kontaktētos ar vēl plašāku cilvēku loku, galvenokārt pievēršot uzmanību Latvijas pierobežas reģioniem.

2019

2019. gada 11. februārī Vācijas vēstniecībā Rīgā tikās Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps un festivāla direktore Ieva Moricas kundze, lai parakstītu sadarbības līgumu kopīgai festivāla īstenošanai.
2019. gada 11. februārī Vācijas vēstniecībā Rīgā tikās Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps un festivāla direktore Ieva Moricas kundze, lai parakstītu sadarbības līgumu kopīgai festivāla īstenošanai.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas Ārlietu ministrija arī šogad atbalstīs lielāko sarunu festivālu Baltijas valstīs – festivālu „LAMPA“, lai piedāvātu īpašu programmu Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai.

2019. gada 11. Februārī Vācijas vēstniecībā Rīgā tikās Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps un festivāla direktore Ieva Moricas kundze, lai parakstītu sadarbības līgumu kopīgai festivāla īstenošanai.

Festivāla mērķis ir īstas debašu kultūras iedibināšana un līdz ar to arī Latvijas sabiedrības stiprināšana ar dialoga, pilsonisko aktivitāšu un domu apmaiņas palīdzību. Plašāka informācija par festivālu LAMPA atrodama šeit: www.festivalslampa.lv

Projekts tiek īstenots, pamatojoties uz toreizējā Vācijas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija apliecināja savu vēlmi turpināt stiprināt divpusējās attiecības, tostarp arī stiprinot pilsonisko sabiedrību. Kopīgais paziņojums atrodams šeit: Vācijas un Latvijas Kopīgais paziņojums.

Festivāls notiks Cēsīs no 28. līdz 29. jūnijam. Ieeja brīva. Mēs jau tagad ar prieku gaidām iespēju tikties rosinošās sarunās festivāla LAMPA gaitā!

2019. gada 7. martā Vācijas vēstniecības Rīgā pagaidu pilnvarotais lietvedis Reinhards Vīmera kungs un Baltijas mediju izcilības centra (BCME) izpilddirektora p.i. Jānis Sikšņa kungs parakstīja jaunu sadarbības līgumu.
2019. gada 7. martā Vācijas vēstniecības Rīgā pagaidu pilnvarotais lietvedis Reinhards Vīmera kungs un Baltijas mediju izcilības centra (BCME) izpilddirektora p.i. Jānis Sikšņa kungs parakstīja jaunu sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Izejot no 2017. gada žurnālistu apmācību pasākumiem, kurus arī atbalstīja Vācijas Ārlietu ministrija,  BCME daudzveidīgu semināru, radošo darbnīcu un mentoringa programmu ietvaros atbalsta žurnālistu apmācību un tālākizglītību Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. 2019. gada apmācību mērķi īpaši saistās ar kompetenču stiprināšanu efektīvas pārvaldības, mūsdienīga avīžu dizaina, multimediālā stāsta prasmju, kā arī sociālo mediju jomās. Lai veicinātu dialoga attīstību visas Baltijas mērogā, plānots rīkot arī reģionālos mediju forumus. BCME ir 2015. gada novembrī dibināta nevalstiskā organizācija, kuras darba mērķis ir atbalsts žurnālistu tālākizglītībai un profesionālam dialogam par mediju tēmām Baltijas valstīs un arī aiz to robežām. Dibinātāji pārstāv visu triju Baltijas valstu sabiedriskos medijus un žurnālistu organizācijas, kā arī Latvijas un Igaunijas universitātes, kurās tiek piedāvātas ar medijiem saistītas studiju programmas.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta BCME saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas ārlietu ministru 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija apliecināja arī vēlmi stiprināt neatkarīgus, objektīvus un profesionālus medijus, īpašu vērību piegriežot izglītības programmām atbilstīgas mediju kompetences iegūšanai.

2019. gada 25. martā Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmera kungs un sabiedriskās politikas centra PROVIDUS izpilddirektore Iveta Kažoka parakstīja sadarbības līgumu.
2019. gada 25. martā Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmera kungs un sabiedriskās politikas centra PROVIDUS izpilddirektore Iveta Kažoka parakstīja sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

2019. gada 25. martā Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmera kungs un sabiedriskās politikas centra PROVIDUS izpilddirektore Iveta Kažoka parakstīja sadarbības līgumu.

PROVIDUS ir 2002. gadā dibināta domnīca. Nevalstiskās organizācijas galvenie mērķi ir atbalstīt iedzīvotājiem pietuvinātu politiku, kā arī attīstīt atvērtas sabiedriskās vērtības, tā veicina un atbalsta politisko diskursu Latvijā.  

Ar projektu „Pašvaldību iesaiste – sevi apliecinājušas iedzīvotāju iesaistīšanas prakses ieviešana“ PROVIDUS pievērš īpašu uzmanību iedzīvotāju iesaistes veicināšanai un paplašināšanai plašā pašvaldību spektrā Latvijā. Galvenais uzdevums ir konsultēt pašvaldības par tā saucamā iedzīvotāju budžeta jautājumiem (iesaistīes budžets). Iedzīvotāju budžets ir pašvaldību iedzīvotāju iesaistes forma, kad pašvaldības administratīvā struktūra paredz iespēju iedzīvotājiem pašiem izlemt, kā izlietot vismaz daļu budžeta.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta PROVIDUS, balstoties uz Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas  ārlietu ministru 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija apliecināja arī savu vēlmi atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos demokrātiskajos procesos un sociālajā integrācijā.

2019. gada 2. aprīlī Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmera kungs un „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izpilddirektore Iveta Kažoka parakstīja vēl vienu sadarbības līgumu.
2019. gada 2. aprīlī Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmera kungs un „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izpilddirektore Iveta Kažoka parakstīja vēl vienu sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

2019. gada 2. aprīlī Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmera kungs un „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izpilddirektore Iveta Kažoka parakstīja vēl vienu sadarbības līgumu.

PROVIDUS ir 2002. gadā dibināta politikas domnīca. NVO galvenie darba mērķi ir atbalsts zināšanās balstītai politikai, kā arī atvērtas sabiedrības vērtību attīstība. Tā veicina un atbalsta politisko diskusiju Latvijā.

Projektā nevalstisko organizāciju vadītajiem (Tematiskie semināri nevalstisko organizāciju vadītājiem) PROVIDUS izstrādā, organizē un vada nevalstisko organizāciju vadītāju vajadzībām atbilstošas praktiskās apmācības. Tajās nevalstisko organizāciju vadītājiem tiks dota iespēja apgūt ne tikai darbā nepieciešamās vispārējās kompetences, bet arī viņu konkrētajā darbības līmenī (pašvaldību, valdības, parlamenta, Eiropas) vajadzīgās prasmes. Šajā kontekstā PROVIDUS saņems atbalstu arī no NVO platformas „Latvijas Pilsoniskā alianse.“

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta PROVIDUS, pamatojoties uz Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas ārlietu ministru 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija  apņēmās arī atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos demokrātiskajos procesos un sociālajā integrācijā, piedāvājot tālākizglītības pasākumus nevalstisko organizāciju vadītājiem.

„Ar prieku sadarbosimies ar Latvijas Pilsonisko aliansi! Ārlietu ministrija tai sniegs atbalstu projekta „Young Citizen“ ietvaros. Projekts tiek īstenots, lai veicinātu un padziļinātu jauniešu interesi par pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.

Ārlietu ministrija atbalsta Latvijas Pilsonisko aliansi, ņemot vērā  Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas ārlietu ministru 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Vācija un Latvija tajā arī apņēmās atbalstīt sabiedrības iesaistīšanos demokrātiskos procesos un sociālo integrāciju.“

Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps un NVO Ascendum izpilddirektore Antonija Skopa parakstīja sadarbības līgumu.
Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps un NVO Ascendum izpilddirektore Antonija Skopa parakstīja sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Balstoties uz 2018. gadā atbalstītu projektu, Vācijas Ārlietu ministrija 2019. gadā atbalstīs vēl vienu Latvijas NVO Ascendum projektu.

2011. Gadā dibinātā NVO īpašu uzmanību pievērš izglītotas un kritiskas sabiedrības attīstības jautājumiem. 

Projekta mērķis ir Zemgales un Vidzemes skolotāju tālākizglītība, palīdzot viņiem sagatavoties jaunām, kompetencēs balstītām mācību programmām. Lai veicinātu skolēnu iesaisti pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, skolotājiem tādējādi tiek dota iespēja savienot mācību saturu ar kultūras sarīkojumiem.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Ascendum, pamatojoties uz Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas Ārlietu ministru 2015. gada Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija apliecināja savu apņemšanos stiprināt arī Latvijas pilsonisko sabiedrību.

Vācijas Ārlietu ministrija arī šajā gadā atbalstīs vienīgo Latvijā notiekošo hakatonu sociālajiem uzņēmumiem.

2019. gada 16. maijā Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Dr. Tomass Šeps un Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Liene Reine-Mitevas kundze Vācijas vēstniecības Rīgā telpās parakstīja vienošanos par finansiālā atbalsta piešķiršanu projektam #SoclmpactLV2.
2019. gada 16. maijā Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Dr. Tomass Šeps un Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Liene Reine-Mitevas kundze Vācijas vēstniecības Rīgā telpās parakstīja vienošanos par finansiālā atbalsta piešķiršanu projektam #SoclmpactLV2.© Vācijas vēstniecība Rīgā

2019. gada 16. maijā Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Dr. Tomass Šeps un Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Liene Reine-Mitevas kundze Vācijas vēstniecības Rīgā telpās parakstīja vienošanos par finansiālā atbalsta piešķiršanu projektam #SoclmpactLV2.

Projekta mērķis ir Latgalē un Kurzemē dzīvojošos jauniešus vairāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, veicināt jaunu biznesa ideju rašanos, kas ņem vērā arī sociālos aspektus, tādējādi radot sadarbības iespējas starp cilvēkiem, kas pārstāv dažādu etnisko izcelsmi, valodu un kultūrvidi.

Projekts tiek īstenots, balstoties uz toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija apņēmās tālāk stiprināt divpusējās attiecības, tostarp stiprinot arī pilsonisko sabiedrību.

Plakāts
Plakāts© Žaņa Lipkes memoriāls

Projekta mērķis ir intensīvāka viedokļu apmaiņa un Latvijā dzīvojošās krievvalodīgās minoritātes labāka iesaiste politiskajos procesos. Šogad īpaša vērība tiks piegriezta arī vēstures lomai politiskajos procesos.

Projektam tiek sniegts atbalsts ārlietu ministru Franka Valtera Šteinmeiera un Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīga paziņojuma kontekstā. Tajā Vācija un Latvija apliecināja arī savu apņemšanos stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību. Tas ietver arī pilsoniskās izglītības un integrācijas veicināšanu Latvijā, kam savu ieguldījumu dod pieredzes apmaiņa. 

Žaņa Lipkes memoriāls ir veltīts daudzu ebreju glābējiem no Rīgas geto nacionālsociālisma laikā – Žanim Lipkem un viņa sievai. Muzejs ieņem būtisku vietu Latvijas atmiņu kultūrā, tā darba mērķi saistās arī ar viedokļu apmaiņu starp dažādām pilsoniskās sabiedrības grupām, tādējādi veicinot savstarpējo saprašanos.

Brošūra Vācijas Ārlietu ministrijas projektu darbs Latvijā
Brošūra "Vācijas Ārlietu ministrijas projektu darbs Latvijā"© Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas Ārlietu ministrija 2019. gadā pirmo reizi atbalsta Radio Baltkom īstenotu projektu. Tā ir viena no pazīstamākajām Rīgas raidstacijām, kas veido programmu krievu valodā.

Projekta ietvaros tiks sagatavota virkne raidījumu, kuros klausītajiem būs iespēja pa telefonu iesaistīties diskusijās. Katrs raidījums būs veltīts kādai konkrētai tēmai, piemēram, par viltus ziņu ietekmi, populismu vai arī politisko līdzdalību. Projekta mērķauditorija ir krievvalodīgie iedzīvotāji, kas tādējādi tiek rosināti piedalīties Latvijas politisko norišu izvērtēšanā.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Radio Baltkom, ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas un Latvijas Republikas ārlietu ministru 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Vācija un Latvija apliecināja arī savu vēlmi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību. 

2019. gada 15. aprīlī Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Rolfs Šute un LNB direktors Andris Vilks Vācijas vēstniecībā parakstīja attiecīgu sadarbības līgumu.
2019. gada 15. aprīlī Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Rolfs Šute un LNB direktors Andris Vilks Vācijas vēstniecībā parakstīja attiecīgu sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu projekta „Pilsonības izglītības attīstība Latvijā“ ietvaros latviešu valodā pārtulkoja divas grāmatas no Pilsonības izglītības federālās aģentūras grāmatu sērijas.

 Šogad, arī ar Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu, LNB turpina šo projektu, kura gaitā latviešu valodā tiks tulkotas vēl divas  grāmatas no Pilsonības izglītības federālās aģentūras grāmatu sērijas. Grāmatas būs veltītas tēmām „Starptautiskā drošība“ un „Starptautiskās finanšu un ekonomiskās attiecības“. Grāmatu atvēršana ir paredzēta gada beigās, to papildinās četras LNB rīkotas  radošās darbnīcas un diskusijas.

2019. gada 15. aprīlī Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Rolfs Šute un LNB direktors Andris Vilks Vācijas vēstniecībā parakstīja attiecīgu sadarbības līgumu. Arī šo publikāciju tulkojumu Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta saskaņā ar Kopīgo paziņojumu, kuru 2015. gada 17. aprīlī parakstīja ārlietu ministri Dr. Franks Valters Šteinmeiers un Edgars Rinkēvičs un kurā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi veidot vēl ciešākas divpusējās attiecības, arī stiprinot pilsonisko sabiedrību.

2018

Arī šogad Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Delnas Vasaras skolu

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un Liene Gātere, organizācijas „Transperancy International Latvia“ (Sabiedrība par atklātību – Delna) pārstāve, 31.05.2018. parakstīja Līgumu par līdzekļu piešķīrumu.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un Liene Gātere, organizācijas „Transperancy International Latvia“ (Sabiedrība par atklātību – Delna) pārstāve, 31.05.2018. parakstīja Līgumu par līdzekļu piešķīrumu.  © Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas Ārlietu ministrija arī 2018. gadā atbalstīja starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļas  Latvijā, „Sabiedrības par atklātību - DELNA”, organizēto projektu „Atklātības un pretkorupcijas vasaras skola“, piedāvājot Latvijas reģionu jauniešiem ilgtspējīgas informācijas kopumu, kur tematiski  īpaša vērība tiek piegriezta korupcijas ierobežošanai.

Vasaras skola tika atbalstīta toreizējā Vācijas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma ietvaros. Tajā Latvija un Vācija apņēmās arī stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību. Tas nozīmē arī veicināt politiskās izglītības un integrācijas darbu Latvijā, kā arī pieredzes apmaiņu.

Sabiedrība par atklātību – Delna ir nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas. Delna tika nodibināta 1998. gadā kā “Transparency International” nodaļa  Latvijā.


Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta sarunu festivāla “LAMPA” jaunatnes programmu “Īssavienojums”

2018. gada 29. un 30. jūnijā aptuveni 16 000 cilvēki apmeklēja sarunu festivālu LAMPA, lai smeltos iedvesmu dažādās radošajās darbnīcās, priekšlasījumos un citos sarīkojumos.
2018. gada 29. un 30. jūnijā aptuveni 16 000 cilvēki apmeklēja sarunu festivālu LAMPA, lai smeltos iedvesmu dažādās radošajās darbnīcās, priekšlasījumos un citos sarīkojumos.© Alexandra Grujic

Festivāla „Lampa“ ietvaros 2018. gada jūnija pēdējo nedēļas nogali Cēsīs tematiski raksturoja sarunu kultūra, konstruktīvas debates un vadošais dialogs.

Festivāla rīkotāji un atbalstītāji ir pārliecināti, ka demokrātijas kodols ir spēja akceptēt atšķirīgus viedokļus un veidot nepastarpinātu domu apmaiņu, kurā iesaistītās puses respektē cita citu.

29. un 30. jūnijā aptuveni 16 000 cilvēki apmeklēja sarunu festivālu LAMPA, lai smeltos iedvesmu dažādās radošajās darbnīcās, priekšlasījumos un citos sarīkojumos. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu (2017. gadā aptuveni 10 000 dalībnieku) šogad atklātajā domu apmaiņā, pārstāvot dažādas pozīcijas, iesaistījās krietni vairāk dalībnieku, līdz ar to iezīmēdami daudzveidības, vārda brīvības un atklātas diskusiju kultūras nepieciešamības nozīmi.

Vācijas Ārlietu ministrija īpaši atbalstīja festivāla  jaunatnes programmu „Īssavienojums“. Tā palīdzēja sabiedrības diskusiju degpunktā nonākt arī jaunākās paaudzes skatījumam un interesēm.

Vēstnieks Šute piedalījās jaunatnes programmas „Īssavienojums“ svinīgajā atklāšanā.
Vēstnieks Šute piedalījās jaunatnes programmas „Īssavienojums“ svinīgajā atklāšanā.© Alexandra Grujic

Vēstnieks Šute kopā ar vēstniecības preses, kultūras, juridiskās un konsulārās nodaļas darbiniekiem piedalījās jaunatnes programmas „Īssavienojums“ svinīgajā atklāšanā. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka festivālā pārstāvētā attieksme pret sarunu uzbūves principiem un kultūru atspoguļo principus, kurus politikā un sabiedrībā vairāk vajadzētu ievērot visādā ziņā. Tas it īpaši attiecas uz spēju citam citā ieklausīties, izmantot saprātīgus argumentus, ņemt vērā atšķirīgus viedokļus un būt gatavam uz cieņpilniem kompromisiem. 

Kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps uzrunāja Sabiedrības par atklātību “Delna” transparences un pretkorupcijas vasaras skolas dalībniekus, kas festivāla ietvaros piedalījās radošajās darbnīcās. No Tallinas uz šo sarīkojumu bija ieradies Baltijas valstu reģionālais referents komunikācijas un mediju jomā dr. Deniss Jonatans Manns.

NVO „Delna Sabiedrība Par Atklātību“ vadītāja intervēja vēstnieku Šuti par korupcijas apkarošanas nozīmi.
NVO „Delna Sabiedrība Par Atklātību“ vadītāja intervēja vēstnieku Šuti par korupcijas apkarošanas nozīmi.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Festivāla laikā tā dalībnieki un viesi tika intervēti par dažādām tēmām. NVO „Delna Sabiedrība Par Atklātību“ vadītāja intervēja vēstnieku Šuti par korupcijas apkarošanas nozīmi. Šepa kungs un Manna kungs intervijā ar „Young Media Sharks“ pastāstīja par festivālā gūtajiem iespaidiem un par to, kādēļ Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta šo festivālu.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta festivālu “Lampa” un Sabiedrības par atklātību “Delna” vasaras skolu, pamatojoties uz Vācijas un Latvijas kopīgo apņemšanos stiprināt pilsonisko sabiedrību. 2015. gada 17. aprīlī toreizējais Vācijas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers un Latvijas ārlietu ministrs Edgara Rinkēvičs parakstīja Kopīgo paziņojumu, kurā Latvija un Vācija apņēmās arī turpmāk veicināt divpusējās attiecības, stiprinot politisko izglītību un integrāciju Latvijā, tostarp izmantojot pieredzes apmaiņas iespējas.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta festivālu  „LAMPA“


Sociālo Inovāciju Hakatons Daugavpilī

Pirmo reizi Latvijā un Daugavpilī notika Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītais Sociālo Inovāciju Hakatons.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Daugavpils jaunatnes organizāciju “D-Juno” laikā no 2018. gada 26. līdz 28. oktobrim aicināja piedalīties Sociālo Inovāciju Hakatonā. Tas bija 48 stundas ilgs ideju maratons, kura gaitā ar profesionālu mentoru atbalstu bija iespējams veidot jaunus modernās tehnoloģijās balstītus sociālās uzņēmējdarbības modeļus, kurus noslēgumā izvērtēja investori – Latvijas biznesa eņģeļu tīkla – pārstāvji.

Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmers arī apmeklēja Hakatonu un sveica dalībniekus.
Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmers arī apmeklēja Hakatonu un sveica dalībniekus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas vēstniecības Rīgā vadītāja vietnieks Reinhards Vīmers arī apmeklēja Hakatonu un sveica dalībniekus. Viņš akcentēja sociālās uzņēmējdarbības lomu sabiedrībā, tās integrācijā, kā arī atzinīgi novērtēja klātesošo veikumu šajā jomā.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Sociālo Inovāciju Hakatonu Daugavpilī Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Vācijas Federatīvās Republikas toreizējā ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma ietvaros. Tajā Latvija un Vācija apliecināja savu apņemšanos stiprināt divpusējās attiecības, arī atbalstot pilsonisko sabiedrību reģionos.

2018. gada 22. maijs – atbalsts noturības veicināšanas projektam #SoclmpactLV


Jaunieši par neatkarīgiem, kompetentiem un plurālistiskiem medijiem – 2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana

2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana
2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana© Vācijas vēstniecība Rīgā

No 2018. gada 7. līdz 12. augustam Pelčos darbojās Young Media Sharks vasaras nometne.

Vasaras nometne, kas tika rīkota jau sesto reizi, palīdzēja jauniešiem no Latvijas un Lietuvas labāk iepazīt jaunos medijus, to nozīmi sabiedrības dzīvē, kā arī izprast dažādu mediju lietpratīgas izvērtēšanas lomu.

Šogad visi 50 nometnes dalībnieki īpaši pievērsās plašajam instrumentu klāstam, kas pieejami mūsdienu

2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana
2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana© Vācijas vēstniecība Rīgā

 medijiem. Dažādās radošajās darbnīcās un lekcijās, kā arī apjomīga grupu projekta ietvaros dalībnieki varēja analizēt mediju koncepcijas, audiovizuālā atspoguļojuma darba rīkus, filmu veidošanu un mediju izmantošanu, lai plašām masām efektīvi darītu zināmu attiecīgu saturu un vēstījumu. NVO Avantis, kas organizēja vasaras nometni, uzskata, ka īpaši nozīmīgi ir pavērt jauniešiem kritisku un analītisku perspektīvu, izvērtējot mediju izmantošanu un veidošanu. Par šīm tēmām uzstājās arī Latvijā pazīstamas mediju personības, piemēram, ar lekcijām  „Regaining Independence – Media Perspective“ un „Nothing is what it Seems“.

Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps ieradās uz vasaras nometnes atklāšanu un sveica nometnes dalībniekus
Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps ieradās uz vasaras nometnes atklāšanu un sveica nometnes dalībniekus© Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps ieradās uz vasaras nometnes atklāšanu un sveica nometnes dalībniekus vecumā no 16 līdz 21 gadam. Savā uzrunā viņš akcentēja to, ka tieši jaunajai paaudzei ir īpaša nozīme, lai arī nākotnē būtu pieejama sabalansēta un ticama mediju vide. „Medijiem ir sava loma“, viņš teica. „Iemīļotas filmas un seriāli tāpat kā sociālie mediji vairs nekalpo vienīgi izklaidei vai saziņai. Tie kļūst par ietekmes, reklāmas un dažreiz pat viltus ziņu kanāliem, kuru nozīme arvien pieaug.”

Lai palīdzētu Latvijas jauniešiem neatkarīgi no reģiona vai dzimtās valodas  nostiprināt mediju pratību, apbruņojot viņus pret iespējamiem šķelšanas un šūpošanas mēģinājumiem no ārpuses, Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Young Media Sharks vasaras nometni. Tādā veidā atbalsts NVO  Avantis un vasaras nometnei kalpo, lai īstenotu toreizējā Vācijas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā abi ārlietu ministri izteica atbalstu sadarbībai it īpaši mediju un komunikācijas jomā, lai Latvijā stiprinātu mediju pratību un līdz ar to arī pilsonisko sabiedrību.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta „Young Media House“

Kultūras apmaiņa, dialogs un sociāli politiskās debates – konferences „Riga Talks“ atklāšana

Konferences organizatori tās atklāšanā (no kreisās Deniss Hanovs, Vladimirs Veinbergs, Arne Šneiders, vēstnieks Šute)
Konferences organizatori tās atklāšanā (no kreisās Deniss Hanovs, Vladimirs Veinbergs, Arne Šneiders, vēstnieks Šute)© Vācijas vēstniecība Rīgā

2018. gada 19. septembrī vēstnieks Rolfs Šute atklāja konferenci „Riga Talks“ kuru kopīgi rīkoja un iedibināja Žaņa Lipkes muzejs Rīga ar Vācijas organizāciju „Bundesverband Russischsprachiger Eltern e.V. (BVRE)“.

Divu dienu konferences mērķis bija, nodrošinot forumu kultūras apmaiņai un sociāli politiskajām debatēm, veicināt apziņu par sabiedriski kulturālās integrācijas un iesaistīšanās vērtībām. Dažādās priekšlasījumu, diskusiju un darba tēmas īpaši akcentēja krievvalodīgo jauniešu situāciju Baltijā un Eiropā. 

Projekts tika izstrādāts, saprotot, ka eiroskeptiskas un nacionālistiskas kustības gūst īpašu atbalstu tad, ja atsevišķas sabiedrības grupas nejūtas pietiekami integrētas kādas valsts demokrātiskajos procesos un uzskata, ka to vēlmes tiek atstātas novārtā.

Konferencē piedalījās aptuveni 80 skolēni no dažādām Latvijas pilsētām un Ķelnes. Daudzās lekcijas, kopīgās diskusijas, kā arī dažādie mākslinieciskie sarīkojumi palīdzēja viņiem divās dienās gūt iespaidus par ļoti dažādiem krievvalodīgo jauniešu lomas aspektiem savā sabiedrībā.

Vēstnieks Šute savā uzrunā vērsa uzmanību uz to, ka integrācija un vienotība, kā arī Eiropas kopīgās kultūras un sabiedriskās identitātes radīšana ir sarežģīts projekts, kuru nav iespējams īstenot bez jauniešu aktivitātes un liela darba. Viņš aicināja jauniešus neuzskatīt, ka mūsdienu Eiropas iespējas – pārvietošanās brīvība, darba un studiju iespējas citās ES valstīs – ir pašsaprotamas lietas.

Tāpēc Vācijas Ārlietu ministrijai ir svarīgi kopā ar Gētes institūtu Rīgā finansiāli atbalstīt šo pasākumu un pavērt jauniešiem iespēju piedalīties izglītības un domu apmaiņas forumā.

Atbalstot konferenci „Riga Talks“ Vācijas Ārlietu ministrija turpina savas aktivitātes Latvijas un Vācijas sadarbībā politiskās izglītības atbalstam, kā arī Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai. Šis kopīgais projekts izveidots saistībā ar toreizējā Vācijas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Žaņa Lipkes memoriālu


Logo
Logo© AHK

Vācijas Ārlietu ministrija šogad atbalsta projektu „Meistars - skolotājs – ēnošana“, kura ietvaros AHK organizē stažēšanos mācību uzņēmumos, kā arī ar to saistītos sarīkojumus.

2018. gada 8. novembrī Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras un preses nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps un Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameras izpilddirektors, valdes loceklis Florians Šrēders parakstīja līgumu par līdzekļu piešķiršanu.

Projekta finansiālais atbalsts ir daļa no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas  ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinemeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanas. Tajā Latvija un Vācija apņēmās tālāk stiprināt divpusējās attiecības. Tas attiecas arī uz izglītības jomu, ieskaitot konkrētu atbalstu profesionālās izglītības projektiem.

Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK Baltijas valstīs) ir pirmā kontaktpersona Vācijas uzņēmumiem, kas iesaistās ekonomiskajā sadarbībā starp Vāciju un Baltijas valstīm. AHK labi orientējas Baltijas valstu tirgus situācijā, kā arī, ņemot vērā, ka tai ir vairāk nekā 430 biedru,  tā spēj nodrošināt izcilas tīklošanās iespējas. Tā ir platforma tiešiem kontaktiem starp uzņēmumiem, nodrošinot apjomīgu informāciju un plašu pakalpojumu spektru. Bez tam AHK aktīvi pārstāv savu biedru intereses valdībā un valsts pārvaldes iestādēs.

Sarunu festivāla LAMPA Logo
Logo© Sarunu festivāls LAMPA
Festivāls LAMPA ir lielākais debašu festivāls Baltijas valstīs.

2018. gadā Vācijas Ārlietu ministrija ar finansiālu ieguldījumu piedalījās festivāla organizēšanā, kā arī sniedz atbalstu „Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS” festivāla rokasgrāmatas izdošanai.

8. novembrī Vācijas vēstniecības kultūras un preses nodaļas vadītājs Dr. Tomass Šepss un “Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS” izpilddirektore Ieva Morica parakstīja līgumu par līdzekļu piešķiršanu.

Rokasgrāmatas projekta mērķis ir apkopot pagājušo 4 gadu laikā festivālā uzkrātos "best practice" piemērus un vienuviet apkopot un izanalizēt rīkotāju pieredzi. Rezultāti tiks iekļauti grāmatā, kuru savā darbā varēs izmantot citas NVO un sabiedrības pārstāvji.

Finansiālais atbalsts LAMPAs rokasgrāmatas izdošanai tiek sniegts, pamatojoties uz toreizējā Vācijas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu, kurā Latvija un Vācija cita starpā izvirzīja mērķi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību.


Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps un NVO Ascendum izpilddirektore Antonija Skopa parakstīja sadarbības līgumu.
Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps un NVO Ascendum izpilddirektore Antonija Skopa parakstīja sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā
Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Latvijas nevalstiskās organizācijas  Ascendum projektu.

Sadarbības mērķis ir skolotāju tālākizglītība, lai palīdzētu viņiem sagatavoties jaunajai, kompetencēs balstītajai mācību programmai. Cita starpā skolotāji apgūs pieredzi, kā mācību saturu mērķtiecīgi sasaistīt ar kultūras pasākumiem, lai tādā veidā stiprinātu skolēnu iesaistīšanos pilsoniskajā sabiedrībā un palīdzētu viņiem izprast savas nākotnes iespējas tajā.

Projekts tiek atbalstīts, pamatojoties uz toreizējā Vācijas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu, kurā Latvija un Vācija cita starpā izvirzīja mērķi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību.

Logo
Logo© EJO
Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO) interneta platformu Latvijā.

Vācijas vēstniecības kultūras un preses nodaļas vadītājs Dr. Tomass Šepss un “Mediju institūta” priekšsēdētāja Ingrīda Veikša parakstīja līgumu par finansiālu atbalstu Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO) interneta platformai Latvijā.

Latvijas mediju ekspertu biedrība “Mediju institūts” ir EJO biedrs, kurā ir apvienojušās neatkarīgas mediju institūcijas no 15 valstīm. EJO vēro tendences žurnālistikā un mediju jomā, dodot savu ieguldījumu žurnālistikas kvalitātes nodrošināšanā.

Organizācijas mērķis ir mediju kvalitātes un neatkarības stiprināšana. Tas tiek darīts pirmām kārtām EJO nacionālajās interneta platformās, kurās tiek ievietota svarīga nacionālā informācija un citu EJO dalībvalstu rakstu tulkojumi. EJO darbība ir pietuvināta praksei, vadoties pēc žurnālistu, redakciju vadītāju un mediju vadības vajadzībām.

Vācijas Ārlietu ministrijas finansiālais ieguldījums palīdzēs turpināt uzturēt EJO interneta platformu Latvijā latviešu un krievu valodās. Ar šī projekta atbalstu Vācijas Ārlietu ministrija dod savu ieguldījumu Latvijas un Vācijas sadarbībā neatkarīgu, objektīvu un profesionālu mediju, politiskās izglītības un integrācijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Šis kopīgais mērķis izriet no toreizējā ārlietu ministru Dr. Franka Valtera Šteinmeiera un Edgara Rinkēviča 2015. gada 17. aprīļa Kopīgajā paziņojuma.

Eiropas Žurnālistikas observatorija (EJO) Latvijā


2017

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze paraksta līgumu ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru par turpmāko projektu profesionālās izglītības jomā, kas tiks īstenots Daugavpilī.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze paraksta līgumu ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru par turpmāko projektu profesionālās izglītības jomā, kas tiks īstenots Daugavpilī.© Vāciajs vēstniecība Rīgā
Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta projektu „Darba vidē balstīta izglītība - jaunas iespējas jauniešiem Daugavpilī“

Lai veicinātu uzņēmumu un profesionālās izglītības iestāžu sadarbību, AHK organizēja divus seminārus Latvijas profesionālās izglītības sistēmas mācību spēkiem un meistariem, kā arī uzsāka vairākus projektus Latgalē.

Vācijas Ārlietu ministrija 2017. gadā atbalsta Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru tās centienos radīt iespēju Daugavpils jauniešiem iegūt darba vidē balstītu izglītību. Sadarbojoties uzņēmumiem un izglītības iestādēm, jaunieši varēs apgūt aroda zināšanas, vienlaikus pielietojot tās praksē.

Finansiālais atbalsts šim projektam tiek sniegts, īstenojot daļu no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera Kopīgā paziņojuma Rīgā 2015. gada 17. aprīlī, kurā Latvija un Vācija pauž vēlmi turpināt stiprināt divpusējās attiecības. Tas iekļauj arī sadarbību izglītības jomā, kā konkrētu mērķi paredzot atbalstu arodizglītības projektiem.

Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK)  ir pirmā kontaktpersona vācu uzņēmumiem Baltijas valstīs. Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamerai ir dziļas zināšanas par Baltijas valstu tirgiem, tā sniedz saviem biedriem – vairāk kā 430 uzņēmumiem - lieliskas iespējas kontaktu veidošanai, ka arī visaptverošu informāciju un daudzveidīgus pakalpojumus. Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera aktīvi pārstāv kameras biedru intereses valdībā un citās iestādēs.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.
Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Latvijas Nacionālā bibliotēka projekta „Politiskās izglītības attīstība Latvijā“ ietvaros publicēja divu grāmatu tulkojumus latviešu valodā, kuras izdevis Vācijas politiskās izglītības federālais centrs.

a) Projekta „Politiskās izglītības izveide Latvijā“ ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka publicēja divas grāmatas no „Federālās politiskās izglītības centrāles“ rakstu sērijas, kas pārtulkotas latviešu valodā. Abas grāmatas ir veltītas tēmām „Demokrātija“ un „Vēsturisks atskats uz bēgļu plūsmām“, tātad vienlīdz aktuālām tēmām Vācijā, Latvijā un citās Eiropas valstīs. Projekts tika īstenots, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apstiprināja vēlmi arī turpmāk stiprināt divpusējas attiecības, tostarp stiprinot pilsonisko sabiedrību.

b) Otrais Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītais projekts tika īstenots izstādes "Reformācijas brāzmas – Luters 1517" ietvaros, kas par godu reformācijas 500. gadadienai bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada janvārim. Šis projekts attiecās uz audiovizuālo līdzekļu iegādi un izmantošanu izstādes vajadzībām.

2017. gada 16. jūnijā vēstnieks Rolfs Šute un Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilka kungs tikās Vācijas vēstniecībā, lai parakstītu sadarbības līgumus par abu projektu īstenošanu.


Sadarbība ar „Baltijas Mediju izcilības centru“ turpināsies

Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.
Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Baltijas Mediju izcilības centrs ir nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir atbalsta sniegšana žurnālistu profesionālajai tālākizglītībai un profesionālam dialogam par mediju tēmām Baltijas un citās valstīs.

Vācijas Ārlietu ministrija arī turpmāk sadarbosies ar „Baltijas mediju izcilības centru“. 2017. gada 16. jūnijā jaunu sadarbības līgumu parakstīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Rīgā vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un „Baltijas Mediju izcilības centra“ (BMIC) izpilddirektore Rita Rudušas kundze.

Arī šogad BMIC nodrošinās daudzpusīgu semināru piedāvājumu, lai tādējādi atbalstītu Latvijas un Igaunijas žurnālistu apmācību un tālākizglītību.

BMIC par vienu no saviem uzdevumiem ir izvirzījis atbalsta sniegšanu Baltijas valstu žurnālistu sagatavošanas procesā, piemēram, piedāvājot vairākus mēnešus garus seminārus  par tādām tēmām kā mediju ētika, vēlēšanu gaitas atspoguļošana, interviju vadīšana vai arī faktu pārbaude. Par semināru vadītajiem tiek pieaicināti dažādu valstu eksperti. Īpašu atbalstu saņem arī reģionālā žurnālistika.

Atbalsts BMIC tālākizglītības piedāvājumam tiek sniegts, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera  2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apliecināja arī to, ka tās vēlas stiprināt neatkarīgus, objektīvus un profesionālus plašsaziņas līdzekļus. Tādēļ tika plānots atbalstīt konkrētas izglītības programmas mediju pārstāvjiem, lai viņi to ietvaros apgūtu nepieciešamās iemaņas.

BMIC ir nevalstiskā organizācija, kas tika dibināta 2015. gada novembrī un izvirzīja sev par mērķi darboties kā žurnālistu izglītības platforma un īpaši atbalstīt profesionālo dialogu par medijiem svarīgām tēmām Baltijas valstīs un ārpus tām. To dibinājušas sabiedriskās raidorganizācijas un žurnālistu asociācijas no visām trim Baltijas valstīm, kā arī Latvijas un Igaunijas universitātes, kuras piedāvā ar medijiem saistītas studiju programmas.

Vēstnieka vietniece sveic nometnes dalībniekus.
Vēstnieka vietniece sveic nometnes dalībniekus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

DELNAS vasaras skolu organizēja „Transparency International“ Latvijas birojs. Tās mērķis ir praktisko zināšanu apgūšana par korupcijas apkarošanu.

„Transparency International“ Latvijas nodaļas „DELNA“ vasaras skola aicināja aktīvus un zinātkārus jauniešus paplašināt savas kompetences dažādās jomās, piemēram, korupcijas atpazīšana, korupcijas ietekme uz valsts drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kritiska domāšana un pilsoniskā aktivitāte. Vācijas Ārlietu ministrija ir Atklātības un pretkorupcijas vasaras skolas galvenais atbalstītājs. Tādēļ 1. jūlijā vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze apciemoja vasaras nometnes dalībniekus, lai iepazītos ar viņiem un noklausītos Pētera Konces kunga (Transparency International Germany) lekciju.

Vasaras skolā piedalījās vairāk nekā 20 motivēti un politiski ieinteresēti jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem no visas Latvijas. Viņiem tur bija iespēja apgūt praktiskās zināšanas saistībā ar korupcijas apkarošanu, gan noklausoties vieslektoru lekcijas, gan arī piedaloties semināros. Bez tam tika parādītas iespējas, kādā veidā pašiem aktīvi piedalīties korupcijas apkarošanā. Vasaras skolas lektoru vidū bija prominenti īpašie viesi, piemēram, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica“ vadītāja Sanita Jemberga un politoloģe Iveta Kažoka. Vasaras skolas noslēgumā dalībnieki kopīgi  iesaistījās  sarunu festivālā “LAMPA”, kas notika Cēsīs no 30. jūnija līdz 1. jūlijam.

Atbalsts vasaras skolai tiek sniegts, balstoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija arī apliecināja savu vēlmi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību.

"Sabiedrība par atklātību - DELNA " ir sabiedriskā labuma organizācija, kuras  mērķis ir atbalstīt demokrātisku sabiedrību, informācijas brīvību un cīņu pret korupciju. Delna ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā kopš 1998. gada.

„Eiropas līderu akadēmijas“ dalībnieki kopā ar Andri Gobiņa kungu, Lieni Valdmanes kundzi un Kristofu Klārmaņa kungu.
„Eiropas līderu akadēmijas“ dalībnieki kopā ar Andri Gobiņa kungu, Lieni Valdmanes kundzi un Kristofu Klārmaņa kungu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Eiropas kustība Latvijā  - Kādā veidā es pats varu ko mainīt savā skolā, savā valstī un Eiropā? Kāda ir mana loma? Latgales skolēniem bija iespēja „Eiropas līderu akadēmijā“  rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalstīja Eiropas Kustības Latvijā organizēto semināru, kas no 24. līdz 27. maijam notika Aglonā. Tā ietvaros jauniešiem bija iespēja četras dienas nepiespiestā atmosfērā izvērtēt savas spēcīgākās un vājākās īpašības un izdomāt, kādā veidā tās vislabāk izmantot, lai ar savu aktivitāti spētu ko mainīt sabiedrībā. EKL prezidents Andri Gobiņa kungs un izpilddirektore Liene Valdmanes kundze bija sagatavojuši daudzpusīgu programmu, kurā bija iekļauti gan teorijas elementi, gan arī iespēja daudzas lietas apgūt ar spēles palīdzību.

Vācijas vēstniecības Rīgā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmanis piedalījās semināra atklāšanā un informēja tā dalībniekus par savu dzīves gājumu un karjeru. Viņš plaši stāstīja par to, ka ir vērts izmantot ES piedāvātās iespējas un aktīvi darboties, lai pozitīvi veidotu savu dzīves ceļu.

Projektam piešķirtais finansiālais atbalsts ir daļa no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanas procesa. Tajā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības, it īpaši pilsoniskās sabiedrības kontekstā.

Eiropas Kustība Latvijā (EKL) ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām politiskajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā. EKL vēlas panākt, lai Latvijas intereses tiktu vairāk ņemtas vērā ES, uzlabotos sadarbība ar citām valstīm un paplašinātu Eiropas apziņu Latvijā. EKL atbalsta arī pilsonisko sabiedrību, rosinot aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā un Eiropā.

Vēstnieka vietniece Manja Klīze un biedrības Sadarbības platforma valdes priekšsēdētāja Lauma Celma parakstīja sadarbības līgumu.
Vēstnieka vietniece Manja Klīze un biedrības "Sadarbības platforma" valdes priekšsēdētāja Lauma Celma parakstīja sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Latvijas kultūras vēstnieku vasaras nometne 2017” pulcina 25 dažādu Latvijā dzīvojošu minoritāšu nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītās vasaras nometnes ietvaros viņiem ir iespēja padziļināt zināšanas par Latvijas kultūras mantojumu un veicināt dažādu kultūru pārstāvju sadarbību Latvijā. 

„Latvijas kultūras vēstnieki” ir kustība, kurā šobrīd iesaistījušies vairāk nekā 100 dažādu tautību pārstāvji, kuri ir vietējie kopienu kultūras līderi Latvijas novados, pilsētās un ciematos. Latvijas kultūras vēstnieki ir cilvēki, kuri savām kopienām palīdz apzināties vietējo un nacionālo kultūru kā izaugsmes resursu, stiprina latviskās kultūras apziņu, veido izpratni par atvērtu kultūras identitāti un rosina pozitīvām pārmaiņām saliedētas sabiedrības veidošanā. Plašāk

Projekta finansiālais atbalsts ir daļa no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanas programmas. Tajā Latvija un Vācija apliecina savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības, it īpaši pilsoniskas sabiedrības kontekstā.


Uz pakalna kopā ar 50 jaunajām „Mediju haizivīm“.
Uz pakalna kopā ar 50 jaunajām „Mediju haizivīm“.© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Young Media Sharks“ ir vasaras nometne, kuru organizē nevalstiskā „Avantis“. Tajā jauniešiem ir iespēja atklāt pašiem sevi, apgūt zināšanas un prasmes mediju un žurnālistikas jomā, ka arī iegūt kontaktus visā Eiropā.

Vēstniecības jaunais kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps 2017. gada 8. augustā apmeklēja gleznaino Kuldīgu. Tur viņš tikās ar Kuldīgas novada domes kultūras nodaļas vadītāju Daci Reinkopu, lai pārrunātu sadarbības iespējas kultūras jomā, kā arī iepazītu Kuldīgas  nozīmīgākās kultūras iestādes.

Pēc tam dr. Šepa kungs apmeklēja Pelčus, kas atrodas tikai 6 km no Kuldīgas. Tur viņš piedalījās šī gada “Young Media Sharks“ vasaras nometnes atklāšanā.

„Young Media Sharks“ jauniešu vasaras nometni jaunatnes organizācija „Avantis“ rīko jau piekto reizi. Tajā vairāk nekā 50 jauniešiem no Latvijas un Lietuvas vecumā no 14 līdz 19 gadiem  ir iespēja radošo darbnīcu un semināru ietvaros iegūt zināšanas un prasmes mediju un žurnālistikas jomā. Projektu jau otro reizi atbalsta Vācijas Ārlietu ministrija

Mediju pratības attīstīšana un kritiskās domāšanas veicināšana ir daļa no Kopīgā paziņojuma īstenošanas, kuru 2015. gada 17. aprīlī parakstīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un toreizējais Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers. Tajā Latvija un Vācija apliecināja vēlmi tālāk stiprināt divpusējās attiecības mediju, kultūras un izglītības jomās.

Young Media Sharks


2016

Rita Ruduša, „Baltijas Mediju izcilības centra“ izpilddirektore, un Vācijas vēstniecības Latvijā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmans
Rita Ruduša, „Baltijas Mediju izcilības centra“ izpilddirektore, un Vācijas vēstniecības Latvijā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmans© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Baltijas Mediju izcilības centrs“ 2016. gadā organizēja žurnālistu seminārus Latvijā un Igaunijā. Tajos ar savām zināšanām dalījās arī “Deutsche Welle Akademie“ eksperti. Seminārus finansiāli atbalstīja arī Vācijas Ārlietu ministrija. Sadarbības līgumu 2016. gada 10. maijā parakstīja „Baltijas Mediju izcilības centra“ (BMIC) izpilddirektore Rita Rudušas kundze un Vācijas vēstniecības Latvijā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmana kungs.

Viens no BMIC darbības mērķiem ir atbalsts Baltijas valstu žurnālistu apmācībai. Lai veicinātu visās trijās Baltijas valstīs žurnālistu profesionālo izaugsmi, tiek izmantoti gan profesionālās ievirzes apmācību moduļi, gan arī uz medijiem orientētas profesionālās diskusijas.

BMIC kvalifikācijas celšanas programmas saņem atbalstu, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija paziņoja par savu apņemšanos stiprināt neatkarīgus, objektīvus un profesionālus medijus, kas nozīmē arī konkrētu atbalstu mediju darbinieku nepieciešamajai profesionālajai apmācībai.

BMIC ir nevalstiskā organizācija, kas tika dibināta 2015. gada novembrī ar mērķi uzņemties starpniecības centra lomu žurnālistu tālākizglītības kontekstā un veicināt profesionālu dialogu par mediju tēmām Baltijas valstīs un citur. BMIC dibinātāji ir visu trīs Baltijas valstu sabiedriskie mediji un žurnālistu organizācijas, kā arī Latvijas un Igaunijas augstskolas, kas piedāvā ar medijiem saistītas studiju programmas.

Baltijas Mediju izcilības centrs

 


    

„Sabiedrības par atklātību - DELNA“ vasaras skola
„Sabiedrības par atklātību - DELNA“ vasaras skola© Vācijas vēstniecība Rīgā

2016. gadā Vācijas vēstniecība Rīgā finansiāli atbalstīja „Transparency International“ Latvijas nodaļas „Sabiedrība par atklātību - DELNA“ organizēto pretkorupcijas vasaras skolu. 30. jūnijā to apmeklēja Vācijas vēstniecības Rīgā darbiniece Sabīne Nortone.

Pretkorupcijas vasaras skolā piedalījās 20 motivēti un politiski ieinteresēti jaunieši no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Tur viņi semināros un vieslekcijās apguva praktiskās zināšanas par korupcijas apkarošanu. Bez tam viņiem tika parādītas iespējas, kā pašiem iesaistīties korupcijas apkarošanā. Galvenokārt šeit tika apskatītās tādas tēmas kā trauksmes celšana, laba pārvaldība un pilsoniskā aktivitāte. Vasaras skolas lektoru vidū bija arī sabiedrībā pazīstami viesi, piemēram, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Valdis Zatlers, politologs Ivars Ījabs un daudzi citi. Vasaras skolas noslēgumā dalībnieki piedalījās sarunu un diskusiju festivālā “LAMPA” Cēsīs, kas notika no 1. līdz 2. jūlijam.

Atbalsts vasaras skolai tika sniegts, ņemot vērā Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma pamatprincipus. Tajā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Tas attiecas arī uz atbalstu darbam, lai veicinātu politisko izglītību un integrāciju Latvijā, arī pieredzes apmaiņas ceļā.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” ir sabiedriskā labuma biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos, sekmējot informācijas atklātību un korupcijas novēršanu. 1998.gadā Delna tika izveidota kā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa.

Vēstnieks Rolfs Šute atklāja kultūru festivālu
Vēstnieks Rolfs Šute atklāja kultūru festivālu© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Pynu, pynu sītu“ ir Latvijas mazākumtautību kultūru festivāls, kuru Latvijā organizē nevalstiskā organizācija „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs“.

Trīs dienas no 2016.gada 1. līdz 3. jūlijam Daugavpilī un tās apkaimē bija daudz iespēju atklāt ko jaunu. Pirmo reizi Latvijā tur notika Latvijas kultūru festivāls. Festivālu organizēja biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” (DNVOAC). Festivālu kopīgi finansēja LR Kultūras ministrija un Vācijas Ārlietu ministrija.

Festivālā, kas šādā formā Latvijā notika pirmo reizi, ikviens atrada sev kaut ko interesantu - norisinājās virkne dažādu koncertu, daži no tiem pat Daugavpils tramvajos. Šajās trijās dienās mazākumtautību kultūras centri atvēra savas durvis apmeklētājiem, iepazīstinot ar savu darbu. Notika arī dažādu tradicionālo amatu radošās darbnīcas un dažādi citi semināri. Tika organizēts arī jauniešu forums, lai iesaistītu jaunākos apmeklētājus. Festivāla kulminācija bija svinīgais dalībnieku gājiens.

Festivālā piedalījās arī Flensburgā bāzētais Eiropas Mazākumtautību Lietu centrs (ECMI). Tas Daugavpilī organizēja seminārus, kas domāti gan nevalstiskajām organizācijām, gan jauniešiem. ECMI nodarbojas ar mazākumtautību situācijas uzlabošanu, konsultē mazākumtautības par to tiesībām un informē par jebkuriem citiem ar minoritātēm saistītiem jautājumiem.

Atbalsts Mazākumtautību kultūru festivālam tika sniegts, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera Kopīgo paziņojumu Rīgā, 2015. gada 17. aprīlī. Tajā Latvija un Vācija pauž savu nodomu stiprināt pilsonisko sabiedrību, kas ietver arī centienus veicināt integrāciju un darbu ar jauniešiem neatkarīgi no viņu valodas.

Plašāka informācija:

Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs 

European Centre for Minority Issues 


Young Media Sharks vasaras nometne
Young Media Sharks vasaras nometne© Avantis

2016. gadā Jaunās mediju haizivis satikās Kuldīgas novada Pelčos. Tur viņas no 16. līdz 21. augustam pavadīja laiku jaunatnes organizācijas „Avantis“ organizētā vasaras nometnē, kur varēja gūt saistošu informāciju par medijiem un žurnālistiku. Pēc tam jaunieši varēja izmantot jaunapgūtas prasmes jauniešu žurnālā „Izvēlies“. Abus projektus finansiāli atbalstīja Vācijas Ārlietu ministrija. Sadarbības līgumu 2016. gada 20. maijā parakstīja jaunatnes organizācijas „Avantis“ mākslinieciskā vadītāja Ilona Bičevska un Vācijas vēstniecības Rīgā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmanis.

Minētā sadarbība saistās ar Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanu. Tajā Latvija un Vācija apliecināja vēlmi turpināt padziļināt divpusējās attiecības, it īpaši mediju, kultūras un izglītības jomā. Viens no Kopīgā paziņojuma galvenajiem mērķiem ir mediju kompetences un kritiskās domāšanas veicināšana.

Nevalstiskā organizācija „Avantis“ strādā jaunatnes darba jomā Latvijā kopš 2002. gada. 2016. gadā Jauno mediju haizivju vasaras nometne tiks organizēta jau ceturto reizi. Vasaras nometnē jauniešiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Vācijas ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas mediju un žurnālistikas jomā. Vasaras nometne piedāvā praktiskās radošās darbnīcas, seminārus un diskusijas ar starptautiski pazīstamiem mediju ekspertiem, lai palīdzētu attīstīt mediju kompetenci.

2015

TechnoBuss viesojas Jelgavā
TechnoBuss viesojas Jelgavā© Vācijas vēstniecība Rīgā

Tehnobuss ir speciāli aprīkots autobuss, kurā skolēni, noskatoties tehniskos eksperimentus un demonstrējumus, var gūt ieskatu tehnikas, metālrūpniecības un elektrorūpniecības pasaulē.

2015. gada 5. septembrī  Vācijas vēstnieks Rolfs Šute Jelgavā atklāja  Vācijas vēstniecības un Vācijas Ārlietu ministrijas finansiāli atbalstīto „TehnoBuss“. 2016. gada 17. augustā prezentācijas pasākumā Jelgavā tika apkopota bilance, kas gada laikā ir sasniegts un kādi plāni paredzēti nākotnē.

„TehnoBuss“ ir speciāli aprīkots autobuss, kas sniedz skolēniem iespēju ar tehnisku eksperimentu un demonstrējumu palīdzību gūt ieskatu metālrūpniecībā un elektrorūpniecībā, modinot viņos interesi par šīs nozares profesijām. Kopš 2015. gada septembra „TechnoBuss“ ir apmeklējis 102 Latvijas skolas, dodot iespēju ar to iepazīties 8800 skolēniem. Par „TechnoBuss“ ir saņemtas ļoti labas atsauksmes, tādēļ šis projekts tiks turpināts arī nākamgad. „TechnoBusa“ turpmākais maršruts jau ir zināms, tas drīz dosies uz Latgali un Vidzemi. Labais piemērs ir pamanīts arī aiz Latvijas robežām – nākotnē divi „TechnoBusi“ ceļos pa Lietuvu.

Vācijas atbalsts projektam „TechnoBuss“ ir daļa no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīlī parakstītajā Kopīgajā paziņojumā paredzētājiem pasākumiem. Šajā paziņojumā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt savstarpējo sadarbību īpaši mediju, kultūras un izglītības jomā. Viens no kopīgā paziņojuma konkrētajiem mērķiem ir duālās arodizglītības veicināšana.

"TechnoBuss“ atklāšana (video)


Projekti cilvēktiesību jomā

Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps grāmatas „LGBTI people in Latvia/ a history of the past 100 years“ prezentācijā
Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps grāmatas „LGBTI people in Latvia/ a history of the past 100 years“ prezentācijā© Vācijas vēstniecība Rīgā

Starptautiskā seminārā par LGBTI kopienas tiesībām vēsturiskā šķērsgriezumā tika prezentēta grāmata  „LGBTI people in Latvia/ a history of the past 100 years“.

Grāmatas pamatā ir 2015. gadā Eiropraida laikā Rīgā izveidotās izstādes materiāli, kas atspoguļo LGBTI kopienas situāciju Latvijā kopš 20. gadsimta sākuma, kā arī tās tiesību tālāko attīstības ceļu. Tādējādi tas ir pamats, lai izvērtētu LGBTI kopienas situāciju Latvijā un tās uzlabošanas iespējas.

 Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps savā uzrunā grāmatas atvēršanas svētkos akcentēja, ka ne tikai Latvijai jāiziet cauri šim procesam. Arī Vācijā LGBTI kopienas tiesiskās situācijas uzlabošanās ir process, kas ilgst vairākus gadu desmitus un pilnībā nav noslēdzies vēl līdz šim brīdim. Vācijā tikai kopš 2017. gada 1. oktobra ir iespējams noslēgt laulību starp viena dzimuma cilvēkiem. Vācija, pieņemot šādu lēmumu, seko 20 valstīm, kuras to jau bija izdarījušas agrāk. Cerēsim, ka tām drīz pievienosies vēl citas.

Grāmata  „LGBTI people in Latvia/ a history of the past 100 years“ tika izdota par Vācijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem, atbalstu projekta satura daļai sniedza arī Rozas Luksemburgas Fonds.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta MOZAĪKU




Kopā ar vēstnieku Šuti gājienā piedalījās 25 Vācijas vēstniecības un citu Rīgā pārstāvēto Vācijas institūciju darbinieki, kā arī Latvijas politiķi un 11 citu vēstniecību pārstāvji.
Kopā ar vēstnieku Šuti gājienā piedalījās 25 Vācijas vēstniecības un citu Rīgā pārstāvēto Vācijas institūciju darbinieki, kā arī Latvijas politiķi un 11 citu vēstniecību pārstāvji.© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Redzi dažādību - redzi brīvību“ – ar šādu moto NVO „Mozaīka“ organizēja 10. Baltic Pride, kas notika Rīgā no 2018. gada 4. līdz 10. jūnijam.

Šīs nedēļas laikā Rīgā ieradās LGBT pārstāvji un interesenti no visas Eiropas, lai satiktos un nosvinētu daudzveidību.

Vairākus sarīkojumus, kas notika Baltic Pride ietvaros, finansiāli un organizatoriski plaši atbalstīja Vācijas institūcijas: pasākumu sēriju 4. jūnijā ievadīja Gētes Institūta Rīgā demonstrētā vācu filma, kas bija viena no kopumā sešām filmām. Pārējās filmas tika parādītas pasākumu nedēļas gaitā. Viena filmu vakara sponsorēšanā un rīkošanā piedalījās arī Rozas Luksemburgas fonds. 7. jūnijā Gētes institūts kopā ar Frīdriha Eberta fondu sarīkoja veiksmīgu Baltijas Dažādība biznesa forumu.

Galvenokārt no Vācijas Ārlietu ministrijas līdzekļiem gandrīz 29 000 eiro apmērā finansētā Brīvības konference – „Pulcēšanās un vārda brīvība: Mūsdienu izaicinājumi“ 8. jūnijā bija viens no 2018. gada Baltic Pride kulminācijas punktiem.  Vēstnieks Šute atklāja šo augsta līmeņa konferenci ar runu, kurā viņš akcentēja garo ceļu līdz viendzimuma pāru tiesiskajai vienlīdzībai Vācijā. Vēstnieks Šute arī uzsvēra  pilsoniskās sabiedrības centienu nozīmīgumu un uzteica NVO „Mozaīka“ par tās nopelniem: „Jūs varat ar sevi lepoties!“. Piektdienas noslēgumā vēstnieks Šute un 11 līdzīgi domājoši vēstnieki rīkoja pieņemšanu, kuras laikā tika pasniegtas balvas cilvēkiem par īpašiem nopelniem iepriekšējos gados LGBT kopienas labā.

Krāšņa kulminācija bija Praida gājiens sestdienā, kurā piedalījās 8000 cilvēku, kuri saulainajā dienā vislabākajā noskaņojumā, brīžiem dziedot un dejojot, iestājās par toleranci, līdztiesību un dažādību. Kopā ar vēstnieku Šuti gājienā piedalījās 25 Vācijas vēstniecības un citu Rīgā pārstāvēto Vācijas institūciju darbinieki, kā arī Latvijas politiķi un 11 citu vēstniecību pārstāvji.

Vācijas Ārlietu ministrija pēdējos gados ir finansiāli atbalstījusi dažādus NVO „Mozaīka“ projektus. Ar atbalstu šai un citām Latvijas nevalstiskajām organizācijām Vācija vēlas stiprināt Eiropas vērtības un cilvēktiesības, kas vieno abas valstis.

Vācijas Ārlietu ministrija aktīvi darbojas LGBT+ un cilvēktiesību jomā

Citi projekti

Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus
Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus© Vācijas vēstniecība Rīgā

Kāda mūsdienās ir vācu valodas loma Baltijas jūras reģionā? Kādas perspektīvas ir vācu valodas apmācībai šī reģiona valstu skolās un kādas ģermānistikai – universitātēs? Tādas bija vienas no centrālajām tēmām, kam 4. Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju konferences ietvaros 2017. gada 21. un 22. aprīlī kopīgā diskusijā pievērsās tās dalībnieki.

Savā uzrunā konferences ieskaņā vēstnieks Rolfs Šute akcentēja, ka vācu valodas zināšanas skolēniem ne tikai nodrošina labākas profesionālās perspektīvas gan savā valstī, gan ārvalstīs, gan arī paplašina garīgo apvārsni un dod iespēju piedalīties apmaiņas procesos, kā arī veicina  savstarpējo sapratni. Viņš īpaši pateicās konferences organizatorēm – prof. Ilzei Kangro (Latvijas Universitāte) un Maritai Gareisai (Upsalas Universitāte).

Plenārsēdē ar pirmo referātu - „Reformācijas un konfesionalizācijas laika liecības Livonijas mākslas artefaktos“ - uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Ojārs Spārītis. Pirmajā konferences dienā notika arī interaktīva paneļdiskusija „Mans veiksmes stāsts, pateicoties vācu valodai“. Tās dalībnieki, kuri pārstāvēja dažādas nozares un profesijas (uzņēmējdarbība, ugunsdzēsējs, izglītības nozare un valsts civildienests), stāstīja par savu pieredzi un motivāciju apgūt vācu valodu. Dalībnieku vidū bija arī Vācijas vēstniecības darbiniece no Latvijas Sabīne Nortones kundze.

Pirmā konferences diena izskanēja ar svinīgo pieņemšanu, kuru savā rezidencē rīkoja Vācijas vēstnieks Latvijā. Tur konferences dalībniekiem no Latvijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas bija iespēja labāk iepazīties, dibināt jaunus kontaktus un iesaistīties pieredzes apmaiņā.

Otrajā dienā četrās darba grupās noritēja intensīvas diskusijas par literatūru un kultūru, vācu valodas kā svešvalodas metodiku un didaktiku, kā arī par ģermānistikas studiju perspektīvām Baltijas jūras reģionā un vācu valodu kā tautsaimniecības un zinātnes valodu.

Plenārsēdes referāti un darba grupu diskusiju rezultāti tiks publicēti speciāli konferencei izdotā sējumā. Nākamo konferenci plānots rīkot pēc trim gadiem Lietuvā – Kauņā.

Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju  pirmā konference notika Magdeburgā (2010.), otrā – Upsala (2012.), trešā – Tartu (2014.). Konferenci kopīgi rīkoja Latvijas Universitāte, Upsalas Universitāte, Oto fon Gērikes Universitāte Magdeburgā, Vācijas Ārzemju biedrība un Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācija, konferenci finansiāli atbalstīja Vācijas vēstniecība Rīgā.


Uz sākumu