Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē

Vēstniecības projekti

2015. gada 17. aprīlī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar toreizējo Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministru dr. Franku Valteru Šteinmeieru

2015. gada 17. aprīlī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar toreizējo Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministru dr. Franku Valteru Šteinmeieru, © LR Ārlietu ministrija

Raksts

Aktivitātes kultūras jomā un pilsoniskajā sabiedrībā, īpaši ārlietu ministru Kopīgā paziņojuma kontekstā.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un toreizējais Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers 2015. gada 17. aprīļa Kopīgajā paziņojumā apliecināja savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības un sadarbību saistībā ar ES jautājumiem. Kopīgajā paziņojumā ietvertās prioritātes attiecas uz mediju, kultūras, izglītības un profesionālas izglītības jomām, kā arī personīgajiem kontaktiem.

Latvijas - Vācijas kopīgais paziņojums

Vēstniecības projekti

2018

Arī šogad Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Delnas Vasaras skolu

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un Liene Gātere, organizācijas „Transperancy International Latvia“ (Sabiedrība par atklātību – Delna) pārstāve, 31.05.2018. parakstīja Līgumu par līdzekļu piešķīrumu.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un Liene Gātere, organizācijas „Transperancy International Latvia“ (Sabiedrība par atklātību – Delna) pārstāve, 31.05.2018. parakstīja Līgumu par līdzekļu piešķīrumu.  © Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas Ārlietu ministrija arī šogad atbalsta starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļas  Latvijā, „Sabiedrības par atklātību - DELNA”, organizēto projektu „Atklātības un pretkorupcijas vasaras skola“, piedāvājot Latvijas reģionu jauniešiem ilgtspējīgas informācijas kopumu, kur tematiski  īpaša vērība tiek piegriezta korupcijas ierobežošanai.

Vasaras skola tiek atbalstīta ārlietu ministru Edgara Rinkēviča un dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma ietvaros. Tajā Latvija un Vācija apņēmās arī stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību. Tas nozīmē arī veicināt politiskās izglītības un integrācijas darbu Latvijā, kā arī pieredzes apmaiņu.

Sabiedrība par atklātību – Delna ir nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas. Delna tika nodibināta 1998. gadā kā “Transparency International” nodaļa  Latvijā.


Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta sarunu festivāla “LAMPA” jaunatnes programmu “Īssavienojums”

2018. gada 29. un 30. jūnijā aptuveni 16 000 cilvēki apmeklēja sarunu festivālu LAMPA, lai smeltos iedvesmu dažādās radošajās darbnīcās, priekšlasījumos un citos sarīkojumos.
2018. gada 29. un 30. jūnijā aptuveni 16 000 cilvēki apmeklēja sarunu festivālu LAMPA, lai smeltos iedvesmu dažādās radošajās darbnīcās, priekšlasījumos un citos sarīkojumos.© Alexandra Grujic

Festivāla „Lampa“ ietvaros 2018. gada jūnija pēdējo nedēļas nogali Cēsīs tematiski raksturoja sarunu kultūra, konstruktīvas debates un vadošais dialogs.

Festivāla rīkotāji un atbalstītāji ir pārliecināti, ka demokrātijas kodols ir spēja akceptēt atšķirīgus viedokļus un veidot nepastarpinātu domu apmaiņu, kurā iesaistītās puses respektē cita citu.

29. un 30. jūnijā aptuveni 16 000 cilvēki apmeklēja sarunu festivālu LAMPA, lai smeltos iedvesmu dažādās radošajās darbnīcās, priekšlasījumos un citos sarīkojumos. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu (2017. gadā aptuveni 10 000 dalībnieku) šogad atklātajā domu apmaiņā, pārstāvot dažādas pozīcijas, iesaistījās krietni vairāk dalībnieku, līdz ar to iezīmēdami daudzveidības, vārda brīvības un atklātas diskusiju kultūras nepieciešamības nozīmi.

Vācijas Ārlietu ministrija īpaši atbalstīja festivāla  jaunatnes programmu „Īssavienojums“. Tā palīdzēja sabiedrības diskusiju degpunktā nonākt arī jaunākās paaudzes skatījumam un interesēm.

Vēstnieks Šute piedalījās jaunatnes programmas „Īssavienojums“ svinīgajā atklāšanā.
Vēstnieks Šute piedalījās jaunatnes programmas „Īssavienojums“ svinīgajā atklāšanā.© Alexandra Grujic

Vēstnieks Šute kopā ar vēstniecības preses, kultūras, juridiskās un konsulārās nodaļas darbiniekiem piedalījās jaunatnes programmas „Īssavienojums“ svinīgajā atklāšanā. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka festivālā pārstāvētā attieksme pret sarunu uzbūves principiem un kultūru atspoguļo principus, kurus politikā un sabiedrībā vairāk vajadzētu ievērot visādā ziņā. Tas it īpaši attiecas uz spēju citam citā ieklausīties, izmantot saprātīgus argumentus, ņemt vērā atšķirīgus viedokļus un būt gatavam uz cieņpilniem kompromisiem. 

Kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps uzrunāja Sabiedrības par atklātību “Delna” transparences un pretkorupcijas vasaras skolas dalībniekus, kas festivāla ietvaros piedalījās radošajās darbnīcās. No Tallinas uz šo sarīkojumu bija ieradies Baltijas valstu reģionālais referents komunikācijas un mediju jomā dr. Deniss Jonatans Manns.

NVO „Delna Sabiedrība Par Atklātību“ vadītāja intervēja vēstnieku Šuti par korupcijas apkarošanas nozīmi.
NVO „Delna Sabiedrība Par Atklātību“ vadītāja intervēja vēstnieku Šuti par korupcijas apkarošanas nozīmi.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Festivāla laikā tā dalībnieki un viesi tika intervēti par dažādām tēmām. NVO „Delna Sabiedrība Par Atklātību“ vadītāja intervēja vēstnieku Šuti par korupcijas apkarošanas nozīmi. Šepa kungs un Manna kungs intervijā ar „Young Media Sharks“ pastāstīja par festivālā gūtajiem iespaidiem un par to, kādēļ Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta šo festivālu.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta festivālu “Lampa” un Sabiedrības par atklātību “Delna” vasaras skolu, pamatojoties uz Vācijas un Latvijas kopīgo apņemšanos stiprināt pilsonisko sabiedrību. 2015. gada 17. aprīlī toreizējais Vācijas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers un Latvijas ārlietu ministrs Edgara Rinkēvičs parakstīja Kopīgo paziņojumu, kurā Latvija un Vācija apņēmās arī turpmāk veicināt divpusējās attiecības, stiprinot politisko izglītību un integrāciju Latvijā, tostarp izmantojot pieredzes apmaiņas iespējas.

2018. gada 22. maijs – atbalsts noturības veicināšanas projektam #SoclmpactLV

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlandes kundze, paraksta vienošanos par finansējuma piešķiršanu
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlandes kundze paraksta vienošanos par finansējuma piešķiršanu© Vācijas vēstniecība Rīgā

2018. gada 22. maijā Vācijas vēstniecībā Rīgā tikās vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlandes kundze, lai  parakstītu vienošanos par finansējuma piešķiršanu projektam #SoclmpactLV.

Projekta mērķis ir pastiprināti iesaistīt Latgales jauniešus un jaunos darbiniekus pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, atbalstīt jaunas biznesa iniciatīvas, ņemot vērā sociālos aspektus un tādējādi radot sadarbības iespējas cilvēkiem ar dažādām etniskajām, valodas un kultūras saknēm.

Lai atbalstītu ar projektu saistītos mērķus, 2018. gadā Daugavpilī notiks 2 dienu „social impact business Hackathon“, kurā paredzēts attīstīt lietderīgas un radošas idejas par sociālās uzņēmējdarbības, jaunuzņēmumu un radošo industriju tēmām.

Bez tam šajā laikā notiks arī seminārs “Stāstīšanas māksla un mediji”, kura ietvaros sadarbībā ar jaunatnes organizāciju“D-JUNO” papildus tiks atbalstītas publikācijas divās valodās (latviešu un krievu) par projektiem un to pozitīvo ietekmi uz sabiedrību. 

Projekts tiek īstenots, balstoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera  2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija paziņoja par savu apņemšanos vēl vairāk stiprināt divpusējās attiecības, tostarp arī atbalstot pilsonisko sabiedrību.


Jaunieši par neatkarīgiem, kompetentiem un plurālistiskiem medijiem – 2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana

2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana
2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana© Vācijas vēstniecība Rīgā

No 2018. gada 7. līdz 12. augustam Pelčos darbojās Young Media Sharks vasaras nometne.

Vasaras nometne, kas tika rīkota jau sesto reizi, palīdzēja jauniešiem no Latvijas un Lietuvas labāk iepazīt jaunos medijus, to nozīmi sabiedrības dzīvē, kā arī izprast dažādu mediju lietpratīgas izvērtēšanas lomu.

Šogad visi 50 nometnes dalībnieki īpaši pievērsās plašajam instrumentu klāstam, kas pieejami mūsdienu

2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana
2018. gada Young Media Sharks vasaras nometnes atklāšana© Vācijas vēstniecība Rīgā

 medijiem. Dažādās radošajās darbnīcās un lekcijās, kā arī apjomīga grupu projekta ietvaros dalībnieki varēja analizēt mediju koncepcijas, audiovizuālā atspoguļojuma darba rīkus, filmu veidošanu un mediju izmantošanu, lai plašām masām efektīvi darītu zināmu attiecīgu saturu un vēstījumu. NVO Avantis, kas organizēja vasaras nometni, uzskata, ka īpaši nozīmīgi ir pavērt jauniešiem kritisku un analītisku perspektīvu, izvērtējot mediju izmantošanu un veidošanu. Par šīm tēmām uzstājās arī Latvijā pazīstamas mediju personības, piemēram, ar lekcijām  „Regaining Independence – Media Perspective“ un „Nothing is what it Seems“.

Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps ieradās uz vasaras nometnes atklāšanu un sveica nometnes dalībniekus
Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps ieradās uz vasaras nometnes atklāšanu un sveica nometnes dalībniekus© Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas vēstniecības Rīgā kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps ieradās uz vasaras nometnes atklāšanu un sveica nometnes dalībniekus vecumā no 16 līdz 21 gadam. Savā uzrunā viņš akcentēja to, ka tieši jaunajai paaudzei ir īpaša nozīme, lai arī nākotnē būtu pieejama sabalansēta un ticama mediju vide. „Medijiem ir sava loma“, viņš teica. „Iemīļotas filmas un seriāli tāpat kā sociālie mediji vairs nekalpo vienīgi izklaidei vai saziņai. Tie kļūst par ietekmes, reklāmas un dažreiz pat viltus ziņu kanāliem, kuru nozīme arvien pieaug.”

Lai palīdzētu Latvijas jauniešiem neatkarīgi no reģiona vai dzimtās valodas  nostiprināt mediju pratību, apbruņojot viņus pret iespējamiem šķelšanas un šūpošanas mēģinājumiem no ārpuses, Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Young Media Sharks vasaras nometni. Tādā veidā atbalsts NVO  Avantis un vasaras nometnei kalpo, lai īstenotu ārlietu ministru Edgara Rinkēviča un Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā abi ārlietu ministri izteica atbalstu sadarbībai it īpaši mediju un komunikācijas jomā, lai Latvijā stiprinātu mediju pratību un līdz ar to arī pilsonisko sabiedrību.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta Žaņa Lipkes memoriālu

Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps un Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone parakstīja sadarbības līgumu.
Vācijas vēstniecības kultūras nodaļas vadītājs Tomass Šeps un Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone parakstīja sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Vācijas Ārlietu ministrija šogad atbalsta Žaņa Lipkes memoriāla un Krieviski runājoši vecāku apvienības Vācijā (Bundesverband der russischsprachigen Eltern e.V. ) sadarbības projektu.

Projekta mērķis ir apmaiņas veicināšana un aktīvāka Latvijas krievvalodīgās minoritātes iesaistīšanās politiskajos procesos, kā arī mediju pratības stiprināšana.

Atbalsts tiek sniegts, ņemot vērā ārlietu ministru Edgara Rinkēviča un dr. Franka Valtera Šteinemeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apliecināja arī savu vēlmi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību. Tas ietver arī politiskās izglītības un integrācijas veicināšanu Latvijā, tostarp izmantojot pieredzes apmaiņas iespējas.

Žaņa Lipkes memoriāls ir veltīts Žanim Lipkem un viņa sievai, kas nacionālsociālisma kundzības gados izglāba daudzus ebrejus no Rīgas geto. Muzejs ir nozīmīga vieta Latvijā, kur tiek uzturēta atmiņu kultūra un kam tādējādi ir arī mērķis rosināt viedokļu apmaiņu un savstarpējo sapratni starp dažādām pilsoniskās sabiedrības grupām.

2017

Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze paraksta līgumu ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru par turpmāko projektu profesionālās izglītības jomā, kas tiks īstenots Daugavpilī.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze paraksta līgumu ar Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru par turpmāko projektu profesionālās izglītības jomā, kas tiks īstenots Daugavpilī.© Vāciajs vēstniecība Rīgā
Vācijas Ārlietu ministrija atbalsta projektu „Darba vidē balstīta izglītība - jaunas iespējas jauniešiem Daugavpilī“

Lai veicinātu uzņēmumu un profesionālās izglītības iestāžu sadarbību, AHK organizēja divus seminārus Latvijas profesionālās izglītības sistēmas mācību spēkiem un meistariem, kā arī uzsāka vairākus projektus Latgalē.

Vācijas Ārlietu ministrija 2017. gadā atbalsta Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru tās centienos radīt iespēju Daugavpils jauniešiem iegūt darba vidē balstītu izglītību. Sadarbojoties uzņēmumiem un izglītības iestādēm, jaunieši varēs apgūt aroda zināšanas, vienlaikus pielietojot tās praksē.

Finansiālais atbalsts šim projektam tiek sniegts, īstenojot daļu no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera Kopīgā paziņojuma Rīgā 2015. gada 17. aprīlī, kurā Latvija un Vācija pauž vēlmi turpināt stiprināt divpusējās attiecības. Tas iekļauj arī sadarbību izglītības jomā, kā konkrētu mērķi paredzot atbalstu arodizglītības projektiem.

Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK)  ir pirmā kontaktpersona vācu uzņēmumiem Baltijas valstīs. Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamerai ir dziļas zināšanas par Baltijas valstu tirgiem, tā sniedz saviem biedriem – vairāk kā 430 uzņēmumiem - lieliskas iespējas kontaktu veidošanai, ka arī visaptverošu informāciju un daudzveidīgus pakalpojumus. Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera aktīvi pārstāv kameras biedru intereses valdībā un citās iestādēs.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.
Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un vēstnieks Rolfs Šute ar prieku īstenos abus projektus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Latvijas Nacionālā bibliotēka projekta „Politiskās izglītības attīstība Latvijā“ ietvaros publicēja divu grāmatu tulkojumus latviešu valodā, kuras izdevis Vācijas politiskās izglītības federālais centrs.

a) Projekta „Politiskās izglītības izveide Latvijā“ ietvaros Latvijas Nacionālā bibliotēka publicēja divas grāmatas no „Federālās politiskās izglītības centrāles“ rakstu sērijas, kas pārtulkotas latviešu valodā. Abas grāmatas ir veltītas tēmām „Demokrātija“ un „Vēsturisks atskats uz bēgļu plūsmām“, tātad vienlīdz aktuālām tēmām Vācijā, Latvijā un citās Eiropas valstīs. Projekts tika īstenots, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apstiprināja vēlmi arī turpmāk stiprināt divpusējas attiecības, tostarp stiprinot pilsonisko sabiedrību.

b) Otrais Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstītais projekts tika īstenots izstādes „Reformācijas brāzmas – Luters 1517“ ietvaros, kas par godu reformācijas 500. gadadienai bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada janvārim. Šis projekts attiecās uz audiovizuālo līdzekļu iegādi un izmantošanu izstādes vajadzībām.

2017. gada 16. jūnijā vēstnieks Rolfs Šute un Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilka kungs tikās Vācijas vēstniecībā, lai parakstītu sadarbības līgumus par abu projektu īstenošanu.


Sadarbība ar „Baltijas Mediju izcilības centru“ turpināsies

Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.
Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore un Manja Klīze, Vācijas vēstniecības Latvijā vadītāja vietniece.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Baltijas Mediju izcilības centrs ir nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir atbalsta sniegšana žurnālistu profesionālajai tālākizglītībai un profesionālam dialogam par mediju tēmām Baltijas un citās valstīs.

Vācijas Ārlietu ministrija arī turpmāk sadarbosies ar „Baltijas mediju izcilības centru“. 2017. gada 16. jūnijā jaunu sadarbības līgumu parakstīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības Rīgā vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze un „Baltijas Mediju izcilības centra“ (BMIC) izpilddirektore Rita Rudušas kundze.

Arī šogad BMIC nodrošinās daudzpusīgu semināru piedāvājumu, lai tādējādi atbalstītu Latvijas un Igaunijas žurnālistu apmācību un tālākizglītību.

BMIC par vienu no saviem uzdevumiem ir izvirzījis atbalsta sniegšanu Baltijas valstu žurnālistu sagatavošanas procesā, piemēram, piedāvājot vairākus mēnešus garus seminārus  par tādām tēmām kā mediju ētika, vēlēšanu gaitas atspoguļošana, interviju vadīšana vai arī faktu pārbaude. Par semināru vadītajiem tiek pieaicināti dažādu valstu eksperti. Īpašu atbalstu saņem arī reģionālā žurnālistika.

Atbalsts BMIC tālākizglītības piedāvājumam tiek sniegts, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera  2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija apliecināja arī to, ka tās vēlas stiprināt neatkarīgus, objektīvus un profesionālus plašsaziņas līdzekļus. Tādēļ tika plānots atbalstīt konkrētas izglītības programmas mediju pārstāvjiem, lai viņi to ietvaros apgūtu nepieciešamās iemaņas.

BMIC ir nevalstiskā organizācija, kas tika dibināta 2015. gada novembrī un izvirzīja sev par mērķi darboties kā žurnālistu izglītības platforma un īpaši atbalstīt profesionālo dialogu par medijiem svarīgām tēmām Baltijas valstīs un ārpus tām. To dibinājušas sabiedriskās raidorganizācijas un žurnālistu asociācijas no visām trim Baltijas valstīm, kā arī Latvijas un Igaunijas universitātes, kuras piedāvā ar medijiem saistītas studiju programmas.

Vēstnieka vietniece sveic nometnes dalībniekus.
Vēstnieka vietniece sveic nometnes dalībniekus.© Vācijas vēstniecība Rīgā

DELNAS vasaras skolu organizēja „Transparency International“ Latvijas birojs. Tās mērķis ir praktisko zināšanu apgūšana par korupcijas apkarošanu.

„Transparency International“ Latvijas nodaļas „DELNA“ vasaras skola aicināja aktīvus un zinātkārus jauniešus paplašināt savas kompetences dažādās jomās, piemēram, korupcijas atpazīšana, korupcijas ietekme uz valsts drošību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kritiska domāšana un pilsoniskā aktivitāte. Vācijas Ārlietu ministrija ir Atklātības un pretkorupcijas vasaras skolas galvenais atbalstītājs. Tādēļ 1. jūlijā vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīzes kundze apciemoja vasaras nometnes dalībniekus, lai iepazītos ar viņiem un noklausītos Pētera Konces kunga (Transparency International Germany) lekciju.

Vasaras skolā piedalījās vairāk nekā 20 motivēti un politiski ieinteresēti jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem no visas Latvijas. Viņiem tur bija iespēja apgūt praktiskās zināšanas saistībā ar korupcijas apkarošanu, gan noklausoties vieslektoru lekcijas, gan arī piedaloties semināros. Bez tam tika parādītas iespējas, kādā veidā pašiem aktīvi piedalīties korupcijas apkarošanā. Vasaras skolas lektoru vidū bija prominenti īpašie viesi, piemēram, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica“ vadītāja Sanita Jemberga un politoloģe Iveta Kažoka. Vasaras skolas noslēgumā dalībnieki kopīgi  iesaistījās  sarunu festivālā “LAMPA”, kas notika Cēsīs no 30. jūnija līdz 1. jūlijam.

Atbalsts vasaras skolai tiek sniegts, balstoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija arī apliecināja savu vēlmi stiprināt Latvijas pilsonisko sabiedrību.

„Sabiedrība par atklātību - DELNA “ ir sabiedriskā labuma organizācija, kuras  mērķis ir atbalstīt demokrātisku sabiedrību, informācijas brīvību un cīņu pret korupciju. Delna ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā kopš 1998. gada.

„Eiropas līderu akadēmijas“ dalībnieki kopā ar Andri Gobiņa kungu, Lieni Valdmanes kundzi un Kristofu Klārmaņa kungu.
„Eiropas līderu akadēmijas“ dalībnieki kopā ar Andri Gobiņa kungu, Lieni Valdmanes kundzi un Kristofu Klārmaņa kungu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Eiropas kustība Latvijā  - Kādā veidā es pats varu ko mainīt savā skolā, savā valstī un Eiropā? Kāda ir mana loma? Latgales skolēniem bija iespēja „Eiropas līderu akadēmijā“  rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Vācijas Ārlietu ministrija atbalstīja Eiropas Kustības Latvijā organizēto semināru, kas no 24. līdz 27. maijam notika Aglonā. Tā ietvaros jauniešiem bija iespēja četras dienas nepiespiestā atmosfērā izvērtēt savas spēcīgākās un vājākās īpašības un izdomāt, kādā veidā tās vislabāk izmantot, lai ar savu aktivitāti spētu ko mainīt sabiedrībā. EKL prezidents Andri Gobiņa kungs un izpilddirektore Liene Valdmanes kundze bija sagatavojuši daudzpusīgu programmu, kurā bija iekļauti gan teorijas elementi, gan arī iespēja daudzas lietas apgūt ar spēles palīdzību.

Vācijas vēstniecības Rīgā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmanis piedalījās semināra atklāšanā un informēja tā dalībniekus par savu dzīves gājumu un karjeru. Viņš plaši stāstīja par to, ka ir vērts izmantot ES piedāvātās iespējas un aktīvi darboties, lai pozitīvi veidotu savu dzīves ceļu.

Projektam piešķirtais finansiālais atbalsts ir daļa no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanas procesa. Tajā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt divpusējās attiecības, it īpaši pilsoniskās sabiedrības kontekstā.

Eiropas Kustība Latvijā (EKL) ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām politiskajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā. EKL vēlas panākt, lai Latvijas intereses tiktu vairāk ņemtas vērā ES, uzlabotos sadarbība ar citām valstīm un paplašinātu Eiropas apziņu Latvijā. EKL atbalsta arī pilsonisko sabiedrību, rosinot aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā un Eiropā.

Uz pakalna kopā ar 50 jaunajām „Mediju haizivīm“.
Uz pakalna kopā ar 50 jaunajām „Mediju haizivīm“.© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Young Media Sharks“ ir vasaras nometne, kuru organizē nevalstiskā „Avantis“. Tajā jauniešiem ir iespēja atklāt pašiem sevi, apgūt zināšanas un prasmes mediju un žurnālistikas jomā, ka arī iegūt kontaktus visā Eiropā.

Vēstniecības jaunais kultūras nodaļas vadītājs dr. Tomass Šeps 2017. gada 8. augustā apmeklēja gleznaino Kuldīgu. Tur viņš tikās ar Kuldīgas novada domes kultūras nodaļas vadītāju Daci Reinkopu, lai pārrunātu sadarbības iespējas kultūras jomā, kā arī iepazītu Kuldīgas  nozīmīgākās kultūras iestādes.

Pēc tam dr. Šepa kungs apmeklēja Pelčus, kas atrodas tikai 6 km no Kuldīgas. Tur viņš piedalījās šī gada “Young Media Sharks“ vasaras nometnes atklāšanā.

„Young Media Sharks“ jauniešu vasaras nometni jaunatnes organizācija „Avantis“ rīko jau piekto reizi. Tajā vairāk nekā 50 jauniešiem no Latvijas un Lietuvas vecumā no 14 līdz 19 gadiem  ir iespēja radošo darbnīcu un semināru ietvaros iegūt zināšanas un prasmes mediju un žurnālistikas jomā. Projektu jau otro reizi atbalsta Vācijas Ārlietu ministrija

Mediju pratības attīstīšana un kritiskās domāšanas veicināšana ir daļa no Kopīgā paziņojuma īstenošanas, kuru 2015. gada 17. aprīlī parakstīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un toreizējais Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs dr. Franks Valters Šteinmeiers. Tajā Latvija un Vācija apliecināja vēlmi tālāk stiprināt divpusējās attiecības mediju, kultūras un izglītības jomās.

Young Media Sharks



2016

Rita Ruduša, „Baltijas Mediju izcilības centra“ izpilddirektore, un Vācijas vēstniecības Latvijā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmans
Rita Ruduša, „Baltijas Mediju izcilības centra“ izpilddirektore, un Vācijas vēstniecības Latvijā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmans© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Baltijas Mediju izcilības centrs“ 2016. gadā organizēja žurnālistu seminārus Latvijā un Igaunijā. Tajos ar savām zināšanām dalījās arī “Deutsche Welle Akademie“ eksperti. Seminārus finansiāli atbalstīja arī Vācijas Ārlietu ministrija. Sadarbības līgumu 2016. gada 10. maijā parakstīja „Baltijas Mediju izcilības centra“ (BMIC) izpilddirektore Rita Rudušas kundze un Vācijas vēstniecības Latvijā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmana kungs.

Viens no BMIC darbības mērķiem ir atbalsts Baltijas valstu žurnālistu apmācībai. Lai veicinātu visās trijās Baltijas valstīs žurnālistu profesionālo izaugsmi, tiek izmantoti gan profesionālās ievirzes apmācību moduļi, gan arī uz medijiem orientētas profesionālās diskusijas.

BMIC kvalifikācijas celšanas programmas saņem atbalstu, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgo paziņojumu. Tajā Latvija un Vācija paziņoja par savu apņemšanos stiprināt neatkarīgus, objektīvus un profesionālus medijus, kas nozīmē arī konkrētu atbalstu mediju darbinieku nepieciešamajai profesionālajai apmācībai.

BMIC ir nevalstiskā organizācija, kas tika dibināta 2015. gada novembrī ar mērķi uzņemties starpniecības centra lomu žurnālistu tālākizglītības kontekstā un veicināt profesionālu dialogu par mediju tēmām Baltijas valstīs un citur. BMIC dibinātāji ir visu trīs Baltijas valstu sabiedriskie mediji un žurnālistu organizācijas, kā arī Latvijas un Igaunijas augstskolas, kas piedāvā ar medijiem saistītas studiju programmas.

Baltijas Mediju izcilības centrs

 


    

„Sabiedrības par atklātību - DELNA“ vasaras skola
„Sabiedrības par atklātību - DELNA“ vasaras skola© Vācijas vēstniecība Rīgā

2016. gadā Vācijas vēstniecība Rīgā finansiāli atbalstīja „Transparency International“ Latvijas nodaļas „Sabiedrība par atklātību - DELNA“ organizēto pretkorupcijas vasaras skolu. 30. jūnijā to apmeklēja Vācijas vēstniecības Rīgā darbiniece Sabīne Nortone.

Pretkorupcijas vasaras skolā piedalījās 20 motivēti un politiski ieinteresēti jaunieši no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Tur viņi semināros un vieslekcijās apguva praktiskās zināšanas par korupcijas apkarošanu. Bez tam viņiem tika parādītas iespējas, kā pašiem iesaistīties korupcijas apkarošanā. Galvenokārt šeit tika apskatītās tādas tēmas kā trauksmes celšana, laba pārvaldība un pilsoniskā aktivitāte. Vasaras skolas lektoru vidū bija arī sabiedrībā pazīstami viesi, piemēram, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Valdis Zatlers, politologs Ivars Ījabs un daudzi citi. Vasaras skolas noslēgumā dalībnieki piedalījās sarunu un diskusiju festivālā “LAMPA” Cēsīs, kas notika no 1. līdz 2. jūlijam.

Atbalsts vasaras skolai tika sniegts, ņemot vērā Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma pamatprincipus. Tajā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā. Tas attiecas arī uz atbalstu darbam, lai veicinātu politisko izglītību un integrāciju Latvijā, arī pieredzes apmaiņas ceļā.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” ir sabiedriskā labuma biedrība, kuras darbības mērķis ir veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos, sekmējot informācijas atklātību un korupcijas novēršanu. 1998.gadā Delna tika izveidota kā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” Latvijas nodaļa.

Vēstnieks Rolfs Šute atklāja kultūru festivālu
Vēstnieks Rolfs Šute atklāja kultūru festivālu© Vācijas vēstniecība Rīgā

„Pynu, pynu sītu“ ir Latvijas mazākumtautību kultūru festivāls, kuru Latvijā organizē nevalstiskā organizācija „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs“.

Trīs dienas no 2016.gada 1. līdz 3. jūlijam Daugavpilī un tās apkaimē bija daudz iespēju atklāt ko jaunu. Pirmo reizi Latvijā tur notika Latvijas kultūru festivāls. Festivālu organizēja biedrība “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” (DNVOAC). Festivālu kopīgi finansēja LR Kultūras ministrija un Vācijas Ārlietu ministrija.

Festivālā, kas šādā formā Latvijā notika pirmo reizi, ikviens atrada sev kaut ko interesantu - norisinājās virkne dažādu koncertu, daži no tiem pat Daugavpils tramvajos. Šajās trijās dienās mazākumtautību kultūras centri atvēra savas durvis apmeklētājiem, iepazīstinot ar savu darbu. Notika arī dažādu tradicionālo amatu radošās darbnīcas un dažādi citi semināri. Tika organizēts arī jauniešu forums, lai iesaistītu jaunākos apmeklētājus. Festivāla kulminācija bija svinīgais dalībnieku gājiens.

Festivālā piedalījās arī Flensburgā bāzētais Eiropas Mazākumtautību Lietu centrs (ECMI). Tas Daugavpilī organizēja seminārus, kas domāti gan nevalstiskajām organizācijām, gan jauniešiem. ECMI nodarbojas ar mazākumtautību situācijas uzlabošanu, konsultē mazākumtautības par to tiesībām un informē par jebkuriem citiem ar minoritātēm saistītiem jautājumiem.

Atbalsts Mazākumtautību kultūru festivālam tika sniegts, pamatojoties uz Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra Dr. Franka Valtera Šteinmeiera Kopīgo paziņojumu Rīgā, 2015. gada 17. aprīlī. Tajā Latvija un Vācija pauž savu nodomu stiprināt pilsonisko sabiedrību, kas ietver arī centienus veicināt integrāciju un darbu ar jauniešiem neatkarīgi no viņu valodas.

Plašāka informācija:

Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs 

European Centre for Minority Issues 


Young Media Sharks vasaras nometne
Young Media Sharks vasaras nometne© Avantis

2016. gadā Jaunās mediju haizivis satikās Kuldīgas novada Pelčos. Tur viņas no 16. līdz 21. augustam pavadīja laiku jaunatnes organizācijas „Avantis“ organizētā vasaras nometnē, kur varēja gūt saistošu informāciju par medijiem un žurnālistiku. Pēc tam jaunieši varēja izmantot jaunapgūtas prasmes jauniešu žurnālā „Izvēlies“. Abus projektus finansiāli atbalstīja Vācijas Ārlietu ministrija. Sadarbības līgumu 2016. gada 20. maijā parakstīja jaunatnes organizācijas „Avantis“ mākslinieciskā vadītāja Ilona Bičevska un Vācijas vēstniecības Rīgā bijušais kultūras nodaļas vadītājs Kristofs Klārmanis.

Minētā sadarbība saistās ar Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīļa Kopīgā paziņojuma īstenošanu. Tajā Latvija un Vācija apliecināja vēlmi turpināt padziļināt divpusējās attiecības, it īpaši mediju, kultūras un izglītības jomā. Viens no Kopīgā paziņojuma galvenajiem mērķiem ir mediju kompetences un kritiskās domāšanas veicināšana.

Nevalstiskā organizācija „Avantis“ strādā jaunatnes darba jomā Latvijā kopš 2002. gada. 2016. gadā Jauno mediju haizivju vasaras nometne tiks organizēta jau ceturto reizi. Vasaras nometnē jauniešiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Vācijas ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas mediju un žurnālistikas jomā. Vasaras nometne piedāvā praktiskās radošās darbnīcas, seminārus un diskusijas ar starptautiski pazīstamiem mediju ekspertiem, lai palīdzētu attīstīt mediju kompetenci.

2015

TechnoBuss viesojas Jelgavā
TechnoBuss viesojas Jelgavā© Vācijas vēstniecība Rīgā

2015. gada 5. septembrī  Vācijas vēstnieks Rolfs Šute Jelgavā atklāja  Vācijas vēstniecības un Vācijas Ārlietu ministrijas finansiāli atbalstīto „TehnoBuss“. 2016. gada 17. augustā prezentācijas pasākumā Jelgavā tika apkopota bilance, kas gada laikā ir sasniegts un kādi plāni paredzēti nākotnē.

„TehnoBuss“ ir speciāli aprīkots autobuss, kas sniedz skolēniem iespēju ar tehnisku eksperimentu un demonstrējumu palīdzību gūt ieskatu metālrūpniecībā un elektrorūpniecībā, modinot viņos interesi par šīs nozares profesijām. Kopš 2015. gada septembra „TechnoBuss“ ir apmeklējis 102 Latvijas skolas, dodot iespēju ar to iepazīties 8800 skolēniem. Par „TechnoBuss“ ir saņemtas ļoti labas atsauksmes, tādēļ šis projekts tiks turpināts arī nākamgad. „TechnoBusa“ turpmākais maršruts jau ir zināms, tas drīz dosies uz Latgali un Vidzemi. Labais piemērs ir pamanīts arī aiz Latvijas robežām – nākotnē divi „TechnoBusi“ ceļos pa Lietuvu.

Vācijas atbalsts projektam „TechnoBuss“ ir daļa no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un toreizējā Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra dr. Franka Valtera Šteinmeiera 2015. gada 17. aprīlī parakstītajā Kopīgajā paziņojumā paredzētājiem pasākumiem. Šajā paziņojumā Latvija un Vācija apliecināja savu vēlmi stiprināt savstarpējo sadarbību īpaši mediju, kultūras un izglītības jomā. Viens no kopīgā paziņojuma konkrētajiem mērķiem ir duālās arodizglītības veicināšana.

TechnoBuss“ atklāšana (video)


Citi projekti

Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus
Vēstnieks Rolfs Šute sveic konferences dalībniekus© Vācijas vēstniecība Rīgā

Kāda mūsdienās ir vācu valodas loma Baltijas jūras reģionā? Kādas perspektīvas ir vācu valodas apmācībai šī reģiona valstu skolās un kādas ģermānistikai – universitātēs? Tādas bija vienas no centrālajām tēmām, kam 4. Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju konferences ietvaros 2017. gada 21. un 22. aprīlī kopīgā diskusijā pievērsās tās dalībnieki.

Savā uzrunā konferences ieskaņā vēstnieks Rolfs Šute akcentēja, ka vācu valodas zināšanas skolēniem ne tikai nodrošina labākas profesionālās perspektīvas gan savā valstī, gan ārvalstīs, gan arī paplašina garīgo apvārsni un dod iespēju piedalīties apmaiņas procesos, kā arī veicina  savstarpējo sapratni. Viņš īpaši pateicās konferences organizatorēm – prof. Ilzei Kangro (Latvijas Universitāte) un Maritai Gareisai (Upsalas Universitāte).

Plenārsēdē ar pirmo referātu - „Reformācijas un konfesionalizācijas laika liecības Livonijas mākslas artefaktos“ - uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Ojārs Spārītis. Pirmajā konferences dienā notika arī interaktīva paneļdiskusija „Mans veiksmes stāsts, pateicoties vācu valodai“. Tās dalībnieki, kuri pārstāvēja dažādas nozares un profesijas (uzņēmējdarbība, ugunsdzēsējs, izglītības nozare un valsts civildienests), stāstīja par savu pieredzi un motivāciju apgūt vācu valodu. Dalībnieku vidū bija arī Vācijas vēstniecības darbiniece no Latvijas Sabīne Nortones kundze.

Pirmā konferences diena izskanēja ar svinīgo pieņemšanu, kuru savā rezidencē rīkoja Vācijas vēstnieks Latvijā. Tur konferences dalībniekiem no Latvijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas bija iespēja labāk iepazīties, dibināt jaunus kontaktus un iesaistīties pieredzes apmaiņā.

Otrajā dienā četrās darba grupās noritēja intensīvas diskusijas par literatūru un kultūru, vācu valodas kā svešvalodas metodiku un didaktiku, kā arī par ģermānistikas studiju perspektīvām Baltijas jūras reģionā un vācu valodu kā tautsaimniecības un zinātnes valodu.

Plenārsēdes referāti un darba grupu diskusiju rezultāti tiks publicēti speciāli konferencei izdotā sējumā. Nākamo konferenci plānots rīkot pēc trim gadiem Lietuvā – Kauņā.

Baltijas jūras valstu ģermānistu un vācu valodas skolotāju  pirmā konference notika Magdeburgā (2010.), otrā – Upsala (2012.), trešā – Tartu (2014.). Konferenci kopīgi rīkoja Latvijas Universitāte, Upsalas Universitāte, Oto fon Gērikes Universitāte Magdeburgā, Vācijas Ārzemju biedrība un Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācija, konferenci finansiāli atbalstīja Vācijas vēstniecība Rīgā.



Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un LGBT un viņu draugu apvienības MOZAĪKA pārstāvis Kaspars Zālītis paraksta sadarbības līgumu.
Vēstniecības vadītāja vietniece Manja Klīze un LGBT un viņu draugu apvienības MOZAĪKA pārstāvis Kaspars Zālītis paraksta sadarbības līgumu.© Vācijas vēstniecība Rīgā

Latvijas nevalstiskā organizācija LGBT un viņu draugu apvienība MOZAĪKA dažādos veidos iestājas par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un kvīru tiesībām (LGBTQ). Ar projektu “Atbalsts kustībai -  izglītot, iesaistīt, atbalstīt“ ar konkrētiem pasākumiem plānots stiprināt Latvijas LGBTQ  sabiedrību un veicināt tās sabiedrisko integrāciju. Ir paredzētas ne tikai aktivitātes izglītības jomā, piemēram semināri, priekšlasījumi ar Mozaīkas vieslektoriem par dažādām LGBTQ tēmām, bet arī divu grāmatu izdošana, kas attiecīgi pievērsīsies jauniešu stāstiem par „iznākšanu no skapja“ un Latvijas LGBTQ sabiedrības vēsturi.

Vācijas Ārlietu ministrija pilnībā finansē šo Mozaīkas projektu un līdz ar to jau atkārtoti uzņemas projekta finansējumu saistībā ar cilvēktiesībām Latvijā. Cilvēktiesību aizsardzība un cilvēktiesības ir vieni no galvenajiem Vācijas ārpolitikas jautājumiem.

Uz sākumu