Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē
Cilvēktiesības – Vācijas ārpolitikas pamats
Vācija neatlaidīgi iestājas par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Jo aktivitātes, aizstāvot cilvēktiesības, ir ne tikai mūsu ārpolitikas pamatvērtība. Tās kalpo arī Vācijas interesēm.
1. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
Pirms nepilniem 70 gadiem – 1948. gadā Parīzē pulcējās cilvēki, lai īstenotu savu vīziju par labāku pasauli. Pasauli, kurā tiek aizsargāta ikviena indivīda cieņa. Viņi toreiz pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Tajā bija runa par cilvēktiesību vienlīdzību un universālo raksturu, par to, ka tās ir katra cilvēka tiesības neatkarīgi no viņa ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas un citiem kritērijiem. Katram cilvēkam ir savas cilvēktiesības jau tāpēc vien, ka viņš ir cilvēks, pilnīgi neatkarīgi no pazīmēm, kas mums, cilvēkiem, var būt atšķirīgas.
2. Katras cilvēku sabiedrības pamats
Vācijas saistības, iestājoties par cilvēktiesībām, ir arī mācība, ko tā guvusi no savas vēstures tumšākās nodaļas. Tāpēc Pamatlikuma 1. pantā noteikts, ka cilvēka cieņa un nepārkāpjamās un neatņemamās cilvēktiesības visā pasaulē ir ikvienas cilvēku sabiedrības, miera un taisnīguma pamats. Tātad Pamatlikums garantē ne tikai cilvēktiesības Vācija, bet arī uzliek mums par pienākumu visā pasaulē iestāties par cilvēku cieņas un pamatbrīvību aizsardzību.
3. Morālais pienākums un politiskā ieinteresētība
Iestāšanās par cilvēktiesībām nav vienīgi morāls un starptautisko tiesību pienākums, kas izriet no Pamatlikuma. Cilvēktiesību ievērošanas jautājums ir arī Vācijas ārpolitiskajās interesēs. Piemēri no visas pasaules liecina par to, ka vietās, kur tiek pārkāptas cilvēktiesības, ilgtermiņā nevar būt nedz miera, nedz stabilas attīstības. Toties nosargāta brīvība un cilvēka cieņa sevi ir apliecinājušas kā radošuma un labklājības dzinējspēku.
Par cilvēktiesību politiku Vācijas Ārlietu ministrijā ir atbildīga gan Vācijas valdības pilnvarotā cilvēktiesību un humānās palīdzības jautājumos Luīze Amtsberga, gan arī ministrijas Cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumu nodaļa. Tās izmanto ļoti dažādus instrumentus: nevalstisko organizāciju atbalsta programmas, politiskie dialogi, publiskie viedokļi vai arī klusā diplomātija ir spējušas uzlabot cilvēktiesību situāciju jau daudzās valstīs.
4. Aktīva pilsoniskā sabiedrība ir vislabākā cilvēktiesību aizstāve
Sevišķi liela loma cilvēktiesību aizsardzības jomā ir pilsoniskajai sabiedrībai, kas ievēro iespējamos tiesību pārkāpumus. Tas Vācijas aktivitāšu griezumā ir īpaši nozīmīgi. Dialogā ar nevalstiskajām organizācijām, reliģiskajām grupām, intelektuāliem un sabiedriski aktīvām personībām Vācija visā pasaulē atbalsta aktīvas un uzmanīgas pilsoniskās sabiedrības, jo pilsoņu iespējas aktīvi darboties no valsts neatkarīgās grupās un sabiedriskajos forumos ir viena no vislabākajām iespējām nodrošināties pret cilvēktiesību pārkāpumiem.
Plašāk par tēmu „Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības“
5. Vācija kā līgumvalsts
Balstoties uz Apvienoto Nāciju hartu un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO dalībvalstis izstrādājušas cilvēktiesību aizsardzībai aptverošu līgumu sistēmu. Vācija ir Apvienoto Nāciju visu nozīmīgāko cilvēktiesību konvenciju un to papildprotokolu līgumvalsts un regulāri ziņo Līguma komitejām par attiecīgo līguma saistību izpildes gaitu.
Plašāk par tēmu „Cilvēktiesības Apvienotajās Nācijās“
Arī Eiropā ir izveidots cilvēktiesību aizsardzības institūciju tīkls. Nozīmīgākā loma te ir gan Eiropas Savienībai, gan arī Eiropas Padomei un Eiropas drošības un sadarbības organizācijai:
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija