Willkommen auf den Seiten des Auswärtigen Amts

Cilvēktiesības – Vācijas ārpolitikas pamats

Raksts

Ar cilvēktiesībām netirgojas – Vācija neatlaidīgi iestājas par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē. Jo aktivitātes, aizstāvot cilvēktiesības, ir ne tikai mūsu ārpolitikas pamatvērtība. Tās kalpo arī Vācijas interesēm.

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija

Pirms nepilniem 70 gadiem – 1948. gadā Parīzē pulcējās cilvēki, lai īstenotu savu vīziju par labāku pasauli.

Cilvēktiesību logo
Cilvēktiesību logo© open source

Pasauli, kurā tiek aizsargāta ikviena indivīda cieņa. Viņi toreiz pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Tajā bija runa par cilvēktiesību vienlīdzību un universālo raksturu, par to, ka tās ir katra cilvēka tiesības neatkarīgi no viņa ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas un citiem kritērijiem. Katram cilvēkam ir savas cilvēktiesības jau tāpēc vien, ka viņš ir cilvēks, pilnīgi neatkarīgi no pazīmēm, kas mums, cilvēkiem, var būt atšķirīgas.

Katras cilvēku sabiedrības pamats

Vācijas saistības, iestājoties par cilvēktiesībām, ir arī mācība, ko tā guvusi no savas vēstures tumšākās nodaļas. Tāpēc Pamatlikuma 1. pantā noteikts, ka cilvēka cieņa un nepārkāpjamās un neatņemamās cilvēktiesības visā pasaulē ir ikvienas cilvēku sabiedrības, miera un taisnīguma  pamats. Tātad Pamatlikums garantē ne tikai cilvēktiesības Vācija, bet arī uzliek mums par pienākumu visā pasaulē iestāties par cilvēku cieņas un pamatbrīvību aizsardzību.

Morālais pienākums un politiskā ieinteresētība

Iestāšanās par cilvēktiesībām nav vienīgi morāls un starptautisko tiesību pienākums, kas izriet no Pamatlikuma.  

Cilvēktiesību ievērošanas jautājums ir arī Vācijas ārpolitiskajās interesēs. Piemēri no visas pasaules liecina par

Berbele Koflere (Bärbel Kofler)
Berbele Koflere (Bärbel Kofler)© Michael Gottschalk/photothek.de

to, ka vietās, kur tiek pārkāptas cilvēktiesības, ilgtermiņā nevar būt nedz miera, nedz stabilas attīstības. Toties nosargāta brīvība un cilvēka cieņa sevi ir apliecinājušas kā radošuma un labklājības dzinējspēku.

Vācijas Ārlietu ministrijā par cilvēktiesību politiku ir atbildīga Vācijas valdības pilnvarotā cilvēktiesību un humānās palīdzības jautājumos, Berbele Koflere (Bärbel Kofler), kā arī Cilvēktiesību un dzimumu  līdztiesības jautājumu nodaļa. To sadarbībā tiek izmantoti daudzi un dažādi instrumenti – nevalstisko organizāciju atbalsta programmas, politiskie dialogi, publiskie atzinumi vai arī klusā diplomātija ir uzlabojušas cilvēktiesību situāciju jau daudzās valstīs.

Vācijas valdības 2016. gada cilvēktiesību ziņojums: degpunktā pilsoniskās sabiedrības

Aktīva pilsoniskā sabiedrība ir vislabākā cilvēktiesību aizstāve

Sevišķi liela loma cilvēktiesību aizsardzības jomā ir pilsoniskajai sabiedrībai, kas ievēro iespējamos tiesību pārkāpumus. Tas Vācijas aktivitāšu griezumā ir īpaši nozīmīgi. Dialogā ar nevalstiskajām organizācijām, reliģiskajām grupām, intelektuāliem un sabiedriski aktīvām personībām Vācija visā pasaulē atbalsta aktīvas un uzmanīgas pilsoniskās sabiedrības, jo pilsoņu iespējas aktīvi darboties no valsts neatkarīgās grupās un sabiedriskajos forumos ir viena no vislabākajām iespējām nodrošināties pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

Plašāk par tēmu „Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības“

Vācija kā līgumvalsts

Balstoties uz Apvienoto Nāciju hartu un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ANO dalībvalstis izstrādājušas cilvēktiesību aizsardzībai aptverošu līgumu sistēmu. Vācija ir Apvienoto Nāciju visu nozīmīgāko cilvēktiesību konvenciju un to papildprotokolu līgumvalsts  un regulāri ziņo Līguma komitejām par attiecīgo līguma saistību izpildes gaitu.

Plašāk par tēmu „Cilvēktiesības Apvienotajās Nācijās“

Vācijas ziņojumi par ANO Cilvēktiesību konvencijas īstenošanu

Arī Eiropā ir izveidots cilvēktiesību aizsardzības institūciju tīkls. Nozīmīgākā loma te ir gan Eiropas Savienībai, gan arī Eiropas Padomei un Eiropas drošības un sadarbības organizācijai:

Pamattiesību aizsardzība ES

Eiropas Padome

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija

Cilvēktiesību aizsardzības projekti

Tāpēc Vācijas Ārlietu ministrija katru gadu visā pasaulē atbalsta aptuveni 130 dažāda apjoma projektus, galvenokārt Āfrikas, Āzijas, Centrālamerikas un Dienvidamerikas attīstības un jaunattīstības valstīs, kā arī Austrumeiropā. Dažreiz pat nelielu projektu īstenošana palīdz panākt cilvēktiesību situācijas uzlabošanos attiecīgajā reģionā.

Uz sākumu