Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē

Vācijas ārlietu ministra Heiko Māsa apsveikums Vācijas Vienības dienā 2020. gada 3. oktobrī

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, © Thomas Imo/photothek.net

02.10.2020 - Raksts

Gavilējoši cilvēki pie Brandenburgas vārtiem, kas apskāvušies un no prieka reizē smejas un raud. Tā laika aizkustinošās fotogrāfijas mums saistās ar Berlīnes mūra krišanu 1989. gada novembrī un pirms 30 gadiem panākto Vācijas apvienošanos.

Notikumu attīstībai sekoja visa pasaule, nespēdama noticēt tam, ka cilvēku drosme spēj atbrīvot tādus spēkus un ka ilgas pēc taisnīguma un brīvības var panākt diktatūras pārvarēšanu miermīlīgā ceļā.  Lai cik pārsteidzoši mums visiem šķita 1989. gada rudens notikumi, tomēr nevar teikt, ka Berlīnes mūris krita vienkārši ne no kā. Izlīguma un tuvināšanās politika un gadu desmitiem ilgs dialogs starp sabiedrībām, starp cilvēkiem, neņemot vērā ar mūri novilktās robežas, sagatavoja augsni tālākai  notikumu gaitai, kad drosmīgi cilvēki ar savu attieksmi izlēma mūra likteni. Gadu vēlāk, 1990. gada 3. oktobrī, pēc intensīvām un aktīvām politiskām sarunām ar sabiedrotajiem un kaimiņiem sekoja abu vācu valstu apvienošanās. Arī viņiem mēs varam pateikties par to, ka mūsdienās mūsu valsts ir atradusi stabilu vietu starptautiskajā valstu kopienā un apvienotā, miermīlīgā Eiropā.                          

Vācijas vienības 30 gadi ir iemesls, lai pagātnes notikumus atcerētos ne tikai Vācijas iedzīvotāji, bet arī daudzi citi cilvēki visā pasaulē. Tā laika vēstījums ir, ka lielas lietas iespējams paveikt nevis katram esot par sevi, bet gan cieši sadarbojoties ar kaimiņiem un partneriem.    

Uzticības pilna un cieša sadarbība ir Vācijas ārpolitikas vadošais princips. Arī tad, ja cīņa par kopīgiem risinājumiem ne vienmēr nāk ar tik ātru rezultātu, cik ātri visi to labāk gribētu sasniegt, tomēr bezkompromisa solo izgājieni un ieslīgšana nacionālā egoismā ir maldu ceļi, kas nenoved pie laba iznākuma.       

Mēs visi taču sajūtam, ka cilvēcei būtiskās tēmas iespējams atrisināt vai nu kopīgiem spēkiem visiem kopā vai arī neatrisināt nemaz. Par to liecina arī koronavīrusa izraisītā pandēmija. Lai izveidotu pamatus šāda mēroga risinājumiem, ir nepieciešams panākt plašāku domu apmaiņu un dziļāku savstarpējo izpratni. Tas ir ne tikai politikas, bet arī pilsonisko sabiedrību, izglītības un kultūras uzdevums.        

Tieši māksla un kultūra rada vērtīgus dialoga tiltus. Ar tiem mēs varam rast izpratni par mūsu sabiedrību sapņiem un traumām un meklēt kopīgas perspektīvas.

Nu jau 30 gadus apvienotā Vācija iemieso sevī miera politikas rezultātu un novērtē kooperatīvu risinājumu lomu – Eiropas Savienībā, Apvienotajās Nācijās un arī “Multilaterālisma aliansē”, ko Vācija iedibinājusi kopā ar saviem partneriem.            

Berlīnes mūra krišana un Vācijas atkalapvienošanās mums parādīja, ka daudz no tā, kas agrāk šķita neiespējams, tomēr ir iespējams. Tam ir nepieciešama, drosme, griba un instinkts, kas liek pieņemt īstos lēmumus īstajā laikā. Tas viss mums ir vajadzīgs arī šobrīd. Kā vērtību kopiena mēs stāvam īpaši lielu izaicinājumu priekšā. Un tomēr – rezignācijai nav nekāda pamata. Ja mēs vēlreiz atceramies, kā pirms 75 gadiem, tūlīt pēc pārdzīvotajām Otrā pasaules kara šausmām tika dibinātas Apvienotās Nācijas - tolaik cilvēkiem patiesi būtu bijis iemesls savstarpējai neuzticībai. Viņiem būtu bijis iemesls baidīties no nākotnes. Un tomēr viņi teica: „Mēs dibināsim Apvienotās Nācijas, jo ticam, ka kopīgiem spēkiem varēsim labāk iestāties par mieru un brīvību!“

To mums patlaban vajadzētu atcerēties biežāk. Mums ir pamats cerībai. Kad vēl, ja ne tagad, cilvēki Vācijā to varētu tik labi apzināties!       

Uz sākumu