Sveicam Ārlietu ministrijas vietnē

Seši mēneši, trīs prioritātes – Vācijas prezidentūras Eiropas Padomē noslēgums 21. maijā Hamburgā.

Logo des deutschen Vorsitzes beim Europarat

Logo des deutschen Vorsitzes beim Europarat, © AA

20.05.2021 - Raksts

2021. gada 21. maijā noslēdzas Vācijas prezidentūra Eiropas Padomes (47 dalībvalstis) Ministru komitejā. Pagājušā gada novembrī Vācija pārņēma prezidentūru no Grieķijas. Tagad ārlietu ministrs Heiko Māss nodos tradicionālo „prezidentūras atslēgu“ Ungārijai.

Seši mēneši, trīs prioritātes – tā raksturojams Vācijas prezidentūras Eiropas Padomē darbs, pārvarot ar pandēmiju saistītos izaicinājumus:

  • „Tiesību spēks“: Vēlme stiprināt Eiropas Padomi kā daudzpusējās sadarbības un
    07.06.2013. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas videokonference
    Ārlietu ministrs Māss par cilvēktiesību aizsardzību Eiropā© Thomas Trutschel/photothek.de
    sistēmiska regulējuma centrālo pīlāru visā Eiropā – ko tas nozīmē konkrēti? Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu izpildes regulāra iekļaušana attiecīgo komiteju darba kārtība ir arī ticamības jautājums. Pulcināt ekspertus un politiķus augsta līmeņa konferencēs kā, piemēram, par godu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 70. gadskārtai, ir ļoti svarīgi tieši pandēmijas laikā, lai nezustu dialogs un rastos iespēja izstrādāt jaunas idejas. Ne velti Vācija Eiropas Cilvēktiesību tiesai piešķirs vēl vienu miljonu eiro, lai būtu iespējams izskatīt visus procesus kvalitatīvāk un ātrāk, jo to skaits joprojām turpina palielināties.  Ārlietu ministrs Māss, runājot par tiesību spēka un stiprināšanas nozīmi, akcentēja: „Mūsu mērķis ir vienota cilvēktiesību aizsardzība visā Eiropā. Visām dalībvalstīm ir pienākums izpildīt ECT spriedumus, kuri stājušies spēkā.“
  • „Veidot nākotni“: Kādā veidā aizsargāt un attīstīt Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nostiprinātās cilvēktiesības, ņemot vērā arvien plašāko naida runas izplatību internetā vai arī straujos attīstības procesus mākslīgā intelekta jomā? Eiropas Padomei ir ļoti nozīmīga loma, nosakot attiecīgos standartus. Vācija varēja ne tikai turpināt priekšgājēju iesākto darbu Mākslīgā intelekta  komitejā vai arī Diskriminācijas apkarošanas, daudzveidības un iekļaušanas vadības komisijā. Konferencē par cilvēktiesībām mākslīgā intelekta laikmetā, kuru rīkoja Vācijas Ārlietu un Tieslietu ministrijas kopā ar Eiropas Padomi, tika runāts arī par mākslīga intelekta izmantošanu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzības jomā. (plašāk: www.germanycoe.de). Plaša spektra konferencē, kuru rīkoja Vācijas tieslietu ministrija un Frīdriha Eberta fonds, tika izgaismots naida runas internetā pārrobežu izplatības fenomens un no tā izrietošais pieaugošais apdraudējums (plašāk: https://www.phoenix.de/). Tajā ārlietu ministrs Māss aptuveni 20 000 tiešsaistes skatītājiem teica: „Digitalizētajā pasaulē mums pastiprināti jāpievēršas jautājumiem, ko konkrēti nozīmē prasība ievērot cilvēktiesības arī tiešsaistē. (…) Un tādēļ ir ļoti svarīgi, ka mums Eiropas Padomē tagad ir arī ekspertu komisija, kas izstrādā attiecīgos priekšlikumus.”
  • „Eiropa un tās pilsoņi un pilsones“: Vācijas prezidentūras laikā noorganizētais
    Eiropas lietu valsts ministrs Rots par Eiropas jaunatni
    Eiropas lietu valsts ministrs Rots par Eiropas jaunatni© AA
     trešais Eiropas jaunatnes darba kongress bija lielākais tiešsaistes notikums, kas tika veltīts jaunatnes darba stiprināšanai (plašāk: https://www.youtube.com). Bez tam tika sarīkota radošā darbnīca „Roma Youth - Together for Emancipation and Empowerment“, kā arī vēl citi semināri, izstādes un koncerti, lai tādējādi iesaistītu Eiropas lielāko minoritāšu grupu un pievērstu sabiedrības uzmanību tās tematikai. Valsts ministrs Rots par šo nozīmīgo prezidentūras prioritāti teica: „Mēs vēlamies pastiprināti iesaistīt savā darbā jauniešus, jo mēs vēlamies, lai arī viņi aktīvi piedalītos cīņā par cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.“

Eiropas Padomes dalībvalstu 800 miljonu iedzīvotāju kopīgās vērtības un pārliecība ir atspoguļotas kopumā 220 konvencijās. Sākot savu prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā, Vācija vienlaicīgi vēl dažas nedēļas bija arī Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Un tas nozīmē daudz ko vairāk nekā tikai sakritību laikā. Neņemot vērā institucionālās un arī saturiskās atšķirības, abas Vācijas prezidentūras vienoja kopīgs mērķis – tiesību un tiesiskuma stiprināšana Eiropā. ES prezidentūras prioritātes saistījās ar tēmām „tiesiskuma nosacītība“ un „tiesiskuma dialogs“, bet Eiropas Padomes prezidentūras satvarā īpaša loma bija publiskajam un arī monetārajam atbalstam Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Dubultās prezidentūras laikā tika atsāktas arī sarunas par Eiropas Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Jau ilgtermiņā ieplānotās sarunas varētu vēlreiz padziļināt abu organizāciju nozīmīgo vienoto sadarbību tiesību un cilvēktiesību aizsardzības jautājumos Eiropā.

Vācijas sešu mēnešu prezidentūra Eiropas Padomes Ministru komitejā noslēdzas 21. maijā. Bet darbs pie mūsu trim saturiskajām prioritātēm („Tiesību spēks“ – „Veidot nākotni“ – „Eiropa un tās pilsoni un pilsones“) turpināsies arī pēc šī datuma.

Ārlietu ministrs Māss savā runā Parlamentārajā asamblejā janvārī par to teica: „Eiropas Padome jau no sākta gala ir bijusi par viedokļu apmaiņu, arī pārvarot ideoloģiskās robežas. Tas nozīmē spēju izteikt atklātu kritiku un arī to panest. (…) Tikai tad, ja mēs uzturēsim atklātu sarunu, mēs varēsim saglabāt to, kas 1949. gadā likās esam nesasniedzams mērķis – Eiropu, kurā valda miers, sadarbība un cilvēktiesības.“

Raksts par Stambulas konvencijas 10. gadadienu

Uz sākumu