Vācijas prezidentūru ES Padomē iezīmēja cīņa pret koronavīrusa izraisīto pandēmiju. Tomēr ES, darbojoties savstarpējās solidaritātes garā un esot vienota ārējas attiecībās, panāca būtisku progresu arī saistībā ar citām nozīmīgām tēmām.

Cīņa pret Covid-19

ES ir vienota cīņā pret Covid-19. Arī pateicoties daudzām Eiropas zinātniecēm un zinātniekiem un Eiropā veiktajam zinātniskās pētniecības darbam, rekordlaikā tika izstrādāta, iepirkta un sadalīta vakcīna. Tūlīt ES tiks uzsākta vakcinēšana pret koronavīrusu. Visiem ES iedzīvotājiem pārskatāmā nākotnē būs iespēja vakcinēties, kas ir izšķirošs solis, lai pārvarētu pandēmiju.

Vācija iestājas par to, lai ES vakcīnas nodotu arī to valstu rīcībā, kurām nepieciešama īpaša palīdzība. Vācijai kā prezidentvalstij izdevās panākt arī to, lai cīņā pret pandēmiju ES koordinēti  izveidotu kopīgu riska karti, vienotus noteikumus ieceļošanai no trešajām valstīm, vairāk sadarbotos, kopīgi izstrādājot testēšanas stratēģijas un kontaktu izsekošanas lietotnes. Kopš koronavīrusa izplatības sākuma Vācija no kaimiņvalstīm kopumā uzņēmusi un ārstējusi 260 pacientus smagā stāvoklī, kā arī tā nosūtīja savām partnervalstīm ES apjomīgus palīdzības sūtījumus –arī maskas un mākslīgās elpināšanas iekārtas.

 Daudzgadu finanšu shēma un atveseļošanas fonds „Next Generation EU“

Pēc ilgām diskusijām un, ņemot vērā Vācijas un Francijas priekšlikumu, ES pieņēma likumdošanas pakotni, kas sastāv no t.s. „daudzgadu finanšu shēmas“ (DFS), resp. daudzgadu budžeta, un atveseļošanas finansējuma, kas palīdzēs ES atgūt spēkus pēc Covid-19 izraisītās pandēmijas pārvarēšanas. Atveseļošanas fondā „Next Generation EU“ ir pieejami 750 miljardi eiro, tas ir jauns instruments, kam jānodrošina ātra palīdzība ES iedzīvotājiem. Tas galvenokārt domāts valstīm, kuras pandēmija skāra sevišķi smagi. To papildina 1,07 triljoni eiro daudzgadu budžeta ietvaros nākamajiem 7 gadiem. Ievērojamu budžeta pieaugumu saņems veselības aprūpe, klimata aizsardzība, digitalizācija un jaunatnes apmaiņa.

Jaunais budžets ir saistīts ar vēl vienu jauninājumu – pirmo reizi ES līdzekļu izmaksa būs saistīta ar tiesiskas valsts standartu ievērošanu. Šajā jomā Vācija strādāja ļoti aktīvi līdz pat pēdējam brīdim. Šī pakotne palīdz ES sagatavoties zaļai un inovatīvai nākotnei un stiprinās Eiropas vērtības.

Tiesiskuma stiprināšana   

Tiesiskums ir ES vērtību kopienas pamats, kurā tiek aizsargātas visu iedzīvotāju brīvības un tiesības. Tādēļ Vācija savas prezidentūras ES Padomē laikā uzsāka jaunu dialogu ar saviem partneriem ES  par tiesiskumu, lai godīgā domu apmaiņā stiprinātu kopīgo tiesiskuma izpratni ES. „Horizontālās“ diskusijās visas valstis diskutēja par tiesiskuma situāciju ES dalībvalstīs. Otrajā diskusiju grupā bija runa par situāciju pirmajās piecās ES dalībvalstīs. Laika gaitā pakāpeniski tiks izvērtēta ikviena dalībvalsts. Tiesiskuma situācijas izvērtēšanas mērķis ir padarīt vērīgāku kopējo skatījumu uz šo tēmu, lai savlaicīgi konstatētu problemātisku attīstības tendenču esamību. Iesākto dialogu nākamajā pusgadā savas prezidentūras ES Padomē laikā turpinās Portugāle.

Eiropas suverenitāte 

Vācijas iestājas par Eiropas Savienību, kas stiprina savu rīcībspēju un aktīvo pieeju tādās jomās kā drošība, tehnoloģijas un digitalizācija, tirdzniecības vai arī monetārā politika. ES apvieno spēkus un rīkojas kopīgi arī ārējās attiecībās, jo lielvaru sacensības kontekstā atsevišķas nacionālās valstis vairs nevar ietekmēt globālo pasaules kārtību. Drošības politikas jomā Vācija savas prezidentūras laikā iniciēja sava veida „stratēģiskā kompasa“ izveidošanu, respektīvi, balstoties uz apdraudējuma analīzi, ES dalībvalstis iesaistās savstarpējā domu apmaiņā par drošības un aizsardzības jautājumiem un  vienojas par kopīgu virzienu. Vācija veiksmīgi pabeidza ilgstošās sarunas arī par. t.s. pastāvīgo strukturēto sadarbību – turpmāk attiecīgos ES drošības un aizsardzības projektos drīkstēs iesaistīties arī valstis, kas nav ES dalībvalstis. Tādējādi tiks stiprināts arī NATO Eiropas pīlārs un kopumā arī ES un NATO sadarbība.

Tomēr konfliktus nekad nav iespējams atrisināt, izmantojot vienīgi militārus līdzekļus. Ilgtspējīga miera interesēs Vācija atbalsta un stiprina civilo krīzes pārvaldību kā Kopējās Eiropas ārpolitikas un drošības politikas centrālo sastāvdaļu. Nodibinot Civilo krīzes vadības centru Berlīnē, Vācijas valdība šajā ziņā dod būtisku ieguldījumu. Šeit ES dalībvalstis kopā ar partneriem apvieno zināšanas un apmāca personālu, lai uzlabotu ES civilās misijas.

ES vadošā loma klimata aizsardzībā

Eiropa saglabā vadošo lomu arī klimata aizsardzībā – līdz 2030. gadam ES grib samazināt savus CO2 izmešus līdz vismaz 55%, līdz 2050. gadam mēs vēlamies panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimata neitrālo kontinentu. Savas prezidentūras ES Padomē laikā Vācijas valdība veiksmīgi iestājās par to, lai šie mērķi tiktu iekļauti Eiropas Klimata likumā. Tas ir ambiciozs mērķis, kas vienlaicīgi piedāvā arī lielas iespējas – transformācijas procesam, lai palielinātu ilgtspēju, ir jābūt ekonomiski izdevīgam. Bez tam nākamajos 7 gados vismaz 30% no ES izdevumiem ir jāinvestē klimata aizsardzībā. Tas nozīmē kopīgu darbu noturīgai „zaļai“ atveseļošanai.       

Iestāšanās par cilvēktiesībām un konfliktu atrisinājumu 

ES ir pieņēmusi jaunu politisku instrumentu cīņai pret vissmagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem – spīdzināšanu, paverdzināšanu, sistemātisku seksuālo vardarbību. Cilvēktiesību sankciju režīms dod iespēju ES nekavējoties piemērot personām ieceļošanas aizliegumu vai arī iesaldēt viņu īpašumus. Vācija ES kontekstā par to iestājās īpaši aktīvi.

Tāpat ļoti nozīmīga konfliktu risināšanā ir mediācija. Tā piemēram, starpniecība starp konfliktējošām pusēm ievadīja miera sarunas Lībijā. Prezidentūras laikā Vācija turpināja šī instrumenta attīstību arī Eiropas līmenī. ES ārlietu ministri pieņēma jaunu mediācijas koncepciju. Ar to ES Padome pirmo reizi var pieņemt lēmumu pati par savām misijām, kas nozīmē spēcīgu ES kā globālas miera spēlētāju.

Globālā partnerība un prezidentūras trio 

Multilaterālisms, demokrātija, atvērta tirdzniecība kā kopējais kompass – ES stiprina savas attiecības ar nozīmīgiem reģioniem. ES un ASEAN valstis no Dienvidaustrumāzijas tagad ir stratēģiskie partneri. Vācija arvien aktīvāk iesaistās Indijas un Klusā okeāna reģionā. Arī ar Latīņamerikas un Karību reģiona  valstīm ES rīkoja lielu virtuālo konferenci. Tās vieno kopīgi mērķi – klimata aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība, ilgtspējīga ekonomika, vērtībās balstīta digitalizācija. ES ir sagatavojusi jaunu piedāvājumu ASV – lai noslēgtu jaunu vienošanos ar Baidena valdību, lai stiprinātu kārtību, kas balstās uz noteiktu regulējumu un lai atjaunotu transatlantisko partnerību.

Portugāle un Slovēnija – partneres prezidentūras trio    

Pēctecība ir ārkārtīgi nozīmīga, ja ES grib sasniegt stabilu rezultātu. Neatkarīgi no tā, kura ir ES prezidējošā valsts, tādu svarīgu tēmu kā tiesiskums, migrācija vai klimata aizsardzība risinājumu politiskā pilnveidošana ir jāturpina. Ne visas reformas pēc 6 mēnešiem ir pabeigtas. Tādēļ Vācija 18 mēnešus sevišķi cieši sadarbojas ar Portugāli un Slovēniju, kuras pēc Vācijas būs nākamās ES prezidentvalstis. Daudzas iniciatīvas, piemēram, dialogu par tiesiskuma jautājumiem, pēc 1.1.2021. turpinās Portugāle.