Šo notikumu ievadīja pārmaiņām bagāts gads - 1989. gada vasarā  simtiem tūkstošu cilvēku no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izveidoja 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi – Baltijas ceļu,-  kas vijās caur visām trim Baltijas valstīm, tolaik vēl Padomju Sociālistiskajām Republikām, lai prasītu sev neatkarību un brīvību. Šis miermīlīgais protests, tāpat kā Polijas notikumi un Ungārijas robežu atvēršana, iedvesmoja arī daudzus austrumvāciešus. Tam sekoja masu demonstrācijas bijušajā VDR, it īpaši slavenās “Pirmdienas demonstrācijās“ Leipcigā.  Dziļi emocionāla un īpašā atmiņā paliekoša bija Berlīnes mūra krišana 1989. gada 9. novembrī, kas pēc vairāk nekā 28. gadiem pielika punktu, un ne tikai simboliski, Berlīnes, Vācijas un visas Eiropas sašķeltībai.

Bijušais Vācijas kanclers Villijs Brants Berlīnes mūra krišanu komentēja ar vārdiem: "Tagad kopā saaugs tas, kas sader kopā.“ Kopā saaugšanas process vēl līdz pat šodienai ir un paliek vāciešu uzdevums, bieži vien daudziem arī izaicinājums. Bet tas nemazina prieku un pateicību par Vācijas vienotību un Eiropas apvienošanos.

Vācijas vienotības 30 gadi ir iemesls svinībām! Kopā ar mūsu draugiem visā pasaulē mēs šajā dienā gribam svinēt drosmi, ar kādu cilvēki visā Centrāleiropā un Austrumeiropā cīnījās par brīvību un demokrātiju. Vācijas vienotība bija arī Eiropas dāvana Vācijai. Mums, vāciešiem, tas rada vēlmi aktīvi iestāties par  Eiropas apvienošanos. Un aizstāvēt mieru, brīvību un cilvēktiesības it visur pasaulē.