Diplomātisko attiecību atjaunošana kļuva iespējama pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un Vācijas Federatīvā Republika bija viena no pirmajām valstīm, kas starptautiski atzina neatkarīgo Latvijas Republiku. Vācijas nosūtītais vēstnieks grāfs Hāgens Lambsdorfs bija pirmais vēstnieks, kurš 1991. gada septembrī uzsāka darbu Rīgā.

Vācija un Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības jau 1921. gadā. Tādēļ šogad mēs atzīmējam ne tikai 27. gadadienu kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas, bet arī 97. gadadienu kopš abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas.

Vāciju un Latviju mūsdienās saista ne tikai ģeogrāfiskais tuvums un ilga kopīga pagātne. Abu valstu liktenis ir īpaši cieši saistīts, kopš Latvija ar Vācijas aktīvu atbalstu kļuva par ES un NATO dalībvalsti. Tagad mēs esam kļuvuši par īsteniem partneriem, kuriem ir pat kopīga valūta. Šīs sadarbības pamatu veido Eiropas vērtības, tostarp solidaritātes princips. Realitātē šīs vērtības atkal un atkal ir jāapliecina no jauna, kā to pierāda gan vienīgi kopīgiem spēkiem pārvaramie izaicinājumi finanšu un bēgļu krīzes laikā, gan arī drošības politikā. Tomēr šeit nav runa tikai par militāra rakstura atbalstu, piemēram, Vācijas iesaistīšanos Baltijas gaisa telpas kontrolē, dalību manevros un jūras spēku kuģu vizītēm Latvijā. Plašākā nozīmē Latvijas kā partnervalsts drošības stiprināšanai kalpo arī pasākumi tā saucamās resiliences (noturības) veidošanai, par kuriem 2015. gada aprīlī vienojās abu valstu ārlietu ministri – Franks Valters Šteinmeiers un Edgars Rinkēvičs. Ar Vācijas Ārlietu ministrijas finansējumu tiek atbalstīti dažādi pasākumi, piemēram, žurnālistu izglītība, skolotāju un jauniešu mediju pratības attīstība, integrācijas veicināšana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, kā arī Vācijas izglītības duālās sistēmas pieredzes nodošana skolēniem no Latvijas.