20. gadsimta gaitā tās cieta gan nacionālsociālistiskas Vācijas gan arī Padomju Savienības okupācijas dēļ. Šodien, gadsimtu pēc pirmo reizi izcīnītās neatkarības, tās ir pārliecinošs piemērs konsekventam atbalstam brīvībai un mieram Eiropā.

2018. gada 14. jūlijā Vestfālenes un Lipes Tautsaimniecības sabiedrība godināja Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Starptautisko Vestfālenes miera balvu, tādējādi atzinīgi vērtējot valstu centienus veidot Eiropā mierpilnu un tiesisku tautu kopienu. Pirmo reizi balvu piešķīra 1998. gadā par godu 350 gadadienai kopš Trīsdesmit gadu kara beigām. Atgādinot par Vestfālenes mieru un tā nozīmi miera procesos visā Eiropā, balvu piešķir par īpašu aktivitāti un atdevi Eiropas tautu kopienas labad. Tā šogad balvu pirmo reizi saņēma veselas valstis, kas iemieso šādus ideālus.

Vācijas prezidents Šteinmeiers savā uzrunā pievērsās Baltijas valstu sarežģītajai pagātnei, ko ietekmēja arī vardarbība un apspiešana. Par spīti ciešanu pilnajai pagātnei, ko trīs Baltijas valstu iedzīvotāji piedzīvoja gan padomju okupācijas laikā, gan arī nacionālsociālistiskās Vācijas neierobežotās darbības laikā Eiropā, viņi vienmēr saglabāja nelokāmo brīvības mīlestību. Viņi nepadevās pagātnes šausmu gūstā, bet gan vienmēr tiecās uz labāku un mierpilnu nākotni Eiropā. Ņemot vērā Baltijas valstu iestāšanos par Eiropas miera un integrācijas ideāliem, kā arī gatavību izlīgumam, galu galā veidojās arī dziļā draudzība ar Vāciju.

Visu trīs Baltijas valstu vadītāji Kersti Kaljulaida, Daļa Gribauskaite un Raimonds Vējonis saņēma attiecīgi katrai valstij piešķirtās balvas. Arī viņi akcentēja gan Eiropas lielo lomu miera pastāvēšanā starp tautām, gan arī Vācijas un citu valstu svarīgo lomu Eiropas integrācijā.

Jaunatnes kategorijā Vestfālenes miera balvu saņēma skauti kā globāla miera kustība.

Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera runa vācu, latviešu, lietuviešu, igauņu un angļu valodā